27. Jun 2007 @ 07:49 Disharmonija.
grēksūdze
Tik pretīgs ir rīts un visā dzīvoklī ir caurvējš. Tas ir neomolīgi un man ir auksti. Šī nakts nav gulēta un jau pavisam drīz ir jāiet ārā. Uzvilkšu biezu džemperi un šalli. Liekas, ka ārā ir par aukstu manam salīgajam ķermenim. Šodien es pat vēlētos brokastis, mans vēders mani nobeigs. Bet man nekā mājās nav. Pilnīgi nekā, ko varētu nosaukt par ēdamu. Visas šīs dienas neesmu neko pirkusi. Man ir slinkums iziet no dzīvokļa. Sēžu un dzeru. Tā es drīz saindēšos. Zvanīja brālis, viņš ir stipri noraizējies par mani, es tomēr biju slimnīcā un man vajadzētu dzīvot pavisam savādāk. Jā, noteikti. Viņš jau vienmēr ir zinājis, kas man labāk. Pozitīvais tēls ģimenē, ar viņu var palepoties. Es tam nederēju nekad. Bet tas viss jau sen ir aizmirsts. Tas nav būtiski šobrīd, kad manu galvu māc citas raizes. Šis ir ziemas rīts. Es paņemu kārtējo cēsinieku.