![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Kad runā par populāriem spiegiem, nereti tomēr prātā tūdaļ ienāk izdomātais Džeimsa Bonda, aģenta 007 tēls, vai ne? Tomēr nebūs nemaz slikti zināt, kā šis tēls ir radies un kas tajā ņemts arī no realitātes.
Pirmkārt, izrādās, Džeimss Bonds ir bijis reāls cilvēks. Populārā spiega “tēvs”, grāmatu autors Jans Flemings sava varoņa vārdu aizņēmies no savulaik pazīstamā ornitologa, reto putnu pētnieka. Pamatojums gan tam ir bijis ne tik interesants, bez saistības ar vārda nēsātāja dzīvi – vienkārši bijis nepieciešams īss un skanīgs vārds, un šis tāds ir licies.
Krietni interesantāks ir materiāls, kas izmantots tēla biogrāfiskajām konstrukcijām.
Vispirms jau Džeimss Bonds atklāj pasaulei paša Fleminga īpašības un intereses – daudzas no tām atklājas aģenta 007 dienas gaitās. Pie tām pieder gan attieksme pret sporta veidiem un azarta spēlēm, gan gastronomiskās izvēles, etc.
Tāpat Flemingam ir bijusi arī personīgā spiega redze, 2. pasaules kara laikā asistējot admirālim Džonam Godfrejam, kurš tolaik bija britu Jūras izlūkošanas departamenta vadītājs.
Papildus tam, daļa Bonda tēla ir radusies arī, iedvesmojoties no Sidneja Reilija biogrāfijas, kurš bijis pazīstams ar iesauku “spiegu dūzis”.
Reilijs bija sava gadsimta leģenda, ticamiem un neticamiem stāstiem apvīts britu spiegs; līdz Flemingam krietns daudzums šo stāstu nonāca ar abu kopēja drauga, diplomāta un žurnālista Sera Roberta Brūsa Lokhārta starpniecību.
Lokhārts bija strādājis kopā ar Reiliju 1918. gadā Krievijā, kur abi bija iesaistīti sazvērestībā ar mērķi Ļeņina izveidoto boļševiku valdību.
Drīzumā Reilijs pazuda bez vēsts, bet dažu gadu laikā prese izveidoja viņam īsta “aģenta 007″ slavu – kuru mēs pazīstam tieši kā Bonda īpašības: daudzu valodu prasmi, interesi par austrumu kultūru un, protams, mīlas dēkas ar neskaitāmām sievietēm.
Pirmkārt, izrādās, Džeimss Bonds ir bijis reāls cilvēks. Populārā spiega “tēvs”, grāmatu autors Jans Flemings sava varoņa vārdu aizņēmies no savulaik pazīstamā ornitologa, reto putnu pētnieka. Pamatojums gan tam ir bijis ne tik interesants, bez saistības ar vārda nēsātāja dzīvi – vienkārši bijis nepieciešams īss un skanīgs vārds, un šis tāds ir licies.
Krietni interesantāks ir materiāls, kas izmantots tēla biogrāfiskajām konstrukcijām.
Vispirms jau Džeimss Bonds atklāj pasaulei paša Fleminga īpašības un intereses – daudzas no tām atklājas aģenta 007 dienas gaitās. Pie tām pieder gan attieksme pret sporta veidiem un azarta spēlēm, gan gastronomiskās izvēles, etc.
Tāpat Flemingam ir bijusi arī personīgā spiega redze, 2. pasaules kara laikā asistējot admirālim Džonam Godfrejam, kurš tolaik bija britu Jūras izlūkošanas departamenta vadītājs.
Papildus tam, daļa Bonda tēla ir radusies arī, iedvesmojoties no Sidneja Reilija biogrāfijas, kurš bijis pazīstams ar iesauku “spiegu dūzis”.
Reilijs bija sava gadsimta leģenda, ticamiem un neticamiem stāstiem apvīts britu spiegs; līdz Flemingam krietns daudzums šo stāstu nonāca ar abu kopēja drauga, diplomāta un žurnālista Sera Roberta Brūsa Lokhārta starpniecību.
Lokhārts bija strādājis kopā ar Reiliju 1918. gadā Krievijā, kur abi bija iesaistīti sazvērestībā ar mērķi Ļeņina izveidoto boļševiku valdību.
Drīzumā Reilijs pazuda bez vēsts, bet dažu gadu laikā prese izveidoja viņam īsta “aģenta 007″ slavu – kuru mēs pazīstam tieši kā Bonda īpašības: daudzu valodu prasmi, interesi par austrumu kultūru un, protams, mīlas dēkas ar neskaitāmām sievietēm.