- 7/30/19 06:53 am
-
Ik pa laikam redzu sapņus, kuros atkal baidos no spokiem. Šonakt kādā sapnī tik ļoti baidījos, ka mēģināju kliegt, vecajā bērnības mājā (vēl aizvien sapnī) apsvēru iespēju gulēt pie mammas (!?) vai apskaut M kājas. Viens spoks, piemēram, gaidīja, kad izpūtīšu elpu, lai tad kopā ar manu dzīvību to iesūktu sevī. Vienmēr esmu tik atvieglota, pamostoties secinot, ka esmu drošībā, sen jau vairs nebaidos, neredzu un neticu tādām lietām. Tā sajūta, ka bail no kaut kā neizskaidrojama, nekontrolējama, nekomunicējama, ir patiesi šaušalīga!