- 6/22/19 10:44 pm
-
Ir jāsaprot, ko Tu gribi panākt, pasakot par savām problēmām. Gan tev pašai, gan priekšniecei. Un tad Tu arī būs skaidrāks ko un kā darīt vai nedarīt.
Ja tu vienkārši pateiksi, ka tev ir depresija (vai kas cits), priekšniece var nesaprast, ko tu no viņas gribi un ko ar šo informāciju viņai tālāk darīt. Tev nevajadzētu padarīt viņas dzīvi sarežģītāku.
Ja tu pateiksi
- zini, man tiešām ir ļoti grūti strādāt tik trokšņainā atmosfērā. Atklāti sakot, man ir depresija (vai kas cits), es lietoju zāles un tas man strādāšanu tādā vidē padara vēl grūtāku. Es saprotu, ka apstākļus, kādi tie ir, mainīt nav reāli un to arī neprasu. Bet varbūt es varu vismaz vienu dienu nedēļā strādāt no mājām? -
tad tu būsi gan pateikusi, kas ir ar tevi, gan arī ko tu vēlies ar to panākt. Tālāk, ja priekšniecei būs interese, viņa pajautās kaut ko vairāk, ja nebūs, tad nejautās, bet tāpat būs skaidrs, ka tu to teici ne jau ar mērķi attaisnot sevi vai lai tevi pažēlo.
Kaut kā tā.
Tēmas testēšanu pirms tam neieteiktu mēģināt. To lieliski atcerēsies un tev tas liks justies neērti. Citu darbu meklēt – tu tiešām jau apsver padošanos pirms kaut kas vispār ir noticis? Un vai tad citur nebūs tieši tāpat?