- 5/8/19 10:48 am
-
redzi, ar tām sāpēm ir divi veidi kā rīkoties - pirmais = sēdēt tām pa vidu un ciest, ciest, ciest, domāt un stāstīt, ka centies tikt tām pāri, bet patiesībā tīksmināties (!), ka tās sāpes ir un ka ir kam pieķerties, par ko domāt, ko ciest;
otrais = izlaist tās sāpes caur sevi, kā caur sietu, novērot, kā tie sāpju gruži, kunkuļi un kamoli birst tam sietam cauri, cik tie patiesībā ir dažādi - novērot it kā no malas, un vērot tik ilgi kamēr viss ir izbiris caur to sietu - caur tevi. Un tad pienāk tas brīdi, kad tu tās sāpes pazīsti - pazīsti no visām pusēm, visos rakursos, visās dažādībās... un tad tu zini, ka esi kļuvusi brīva un ka tagad tevī ir vieta kur ielikt ko citu - kaut ko tādu, ko tev vajag pašai, nevis kaut ko tādu, ko tevī grib ielikt citi - cilvēki, apstākļi un apstākļu sakritības, laika ziņas, bankas konts, instagrami, feisbuki un watsapi - vārdu sakot - citi, citi, nevis tu pati...
un ielikt tajā tukšumā tu vari ļoti daudz ko - sākot ar prieku ;) krāt prieku par katru sīkumu - re, ceriņi jau zied!; oj, es pamodos pirms modinātājpulksteņa! kūl!, kaut kāda šovakar īpaši garšīga tēja - tāds negaidīts priecīgs garšigums!..
un tā pa drusciņai, pa pilītei - tāpat kā pirmīt sijāji cauri sāpes, tagad krāj prieku, priecīgu izbrīnu, mierīgas debesis un maigu sēņu lietutiņu..
kad tā kādreizējā bedre būs pilna ar to prieku, izbrīna pilno mulsumu, maigumu pret dajebkādu parādību, tad tu sapratīsi, ka esi ieguvusi Zināšanas..
tās, kuras nevar iemācīties ;)
tās, kuras var tikai sakrāt kādreizējās bedrēs :)