- 2/20/19 09:17 pm
-
Man nešķiet, ka sevi sodu, vismaz apzināti nē.
Arī savus vecākus ar laiku saprotu aizvien labāk un nosodu aizvien mazāk, jo saprotu, ka katrs operējam ar tiem resursiem un bagāžu, kāda mums ir.
Manuprāt, vainot tik tiešām nevajag. Tomēr par to atbildību līdz galam nepiekrītu. Ja nevienam nekad nebūtu jāuzņemas atbildība, vai tas nenozīmētu arī to, ka mums vispār nevar būt nekādas kontroles un izvēles par to, ko darām? Manuprāt, atbildība ir lēmums un treniņš reizē. Es gribu palikt par cilvēku, kurš ir rūpīgs, tāpēc domāju, kā varu sev apkārtējiem atvieglot un padarīt patīkamāku ikdienu. Tas ir apzināts, darbietilpīgs procesa, kuru es varētu neuzņemties. Viss nav tik vienkārši, bet kaut kur ir robeža starp izvēli un likteni/apstākļiem, un turpat, manuprāt, ir arī atbildības robeža.