- 2/15/19 02:07 pm
-
Jā, tagad man vairāk skaidrs. Jo tavas konkrētās problēmas man ir pazīstamas.
Sanāk, ka principā jau var iedot arī pirmajā vizītē tādu kā ceļa karti ar galvenajām problēmām un veidiem, kā tās risināt. Bet tad tas var būt tikai diezgan vispārīgi un, ja problēmu daudz, tad ar to nepietiek. Jo problēmām jau var būt arī sava hierarhija. Atrisini vienu un tikai tad precīzāk redzi nākošo.
Droši vien tikai kādā brīdī (bet nudien nezinu kad) pienāk punkts, kad optimāli ir samierināties ar kādu savu “īpatnību” procentu un tālāk cīnīties vienam pašam. Jo pilnīgi normāls cilvēks... Tādu nemēdz būt. Centos paskaitīt pie sevis draugus un paziņas, kuriem nebūtu, kā saka, bagāžas no disfunkcionālas ģimenes. Daļai īsti nevar saprast, bet vispār maz.
Kādreiz, kad man bija problēmas, es tās centos norakstīt no sevis, aprakstot dienasgrāmatā vai kur citur. Tad parasti nejauši izdevās ieraudzīt citu perspektīvu, kā uz savām problēmām raudzīties. Kaut kā no tiem saviem draņķiem izkūlos ārā, vismaz no lielākās daļas. Tagad man liekas, ka man paveicās. Ar to, ka apstākļi mainījās, ka tiku vaļā no traucējošākajiem cilvēkiem savā dzīvē. Un tikpat labi es droši vien varētu pašrefleksijā kavēties uz vietas, nekur tālāk netiekot. Kādu laiku tā arī bija.