- 2/15/19 12:54 am
- Man, piemēram, pirmais sasniegums bija atpazīt un spēt izjust dusmas. Liekas kkāda h*iņa droši vien, bet, dzīvojot savā ģimenē, nekad nebija droši dusmoties, pie tam bija jāsargā tētis un mamma, jo viņi vai nu krita histērijā, vai depresijā, ja kāds dusmojās. Es nejutu dusmas, bet uzreiz vainas apziņu un bailes, un tieši terapijā vispār to sapratu. Tā ir viena maza lieta, un tādu ir fakin daudz. Es, pati nepamanīdama, grūtos brīžos visvairāk sevi kritizēju un esmu visskarbākā. Tagad es to zinu. Agrāk nezināju. Tik daudz var mainīt tagad, kad process ir saprasts. Vispār nemācēju rūpēties par sevi atpazīt emocijas, saprast, kas man patīk, tikai izpatikt citiem. Arī tas mainās. Tas ir kaitinoši garš un brīžiem mokošs process, bet arī tik atbrīvojošs. Kā kraut pa akmenim nost no muguras smagumu, kas visu laiku bijis jānes, un griezt vaļā tīklu, kurā esi sapinies un nevarējis brīvi kustēties.