- 10/20/18 03:58 pm
-
homeboundMan gan kaut kā palīdz, ja godīgi. Nu, nevis nesūdzēties vispār, bet daudz, daudz mazāk. Bieži vien saprast, ka tikko notika kaut kas super grandiozi sūdīgs un vnk pateikt - nope, not today. Un iet strādāt, vai ieiet vannā, vai pacelt grāmatu. Un pievērsties tam tad, kad būšu gatava.
Bet tas ir ar nosacījumu, ka tuvāko trīs nedēļu laikā būs terapija, kur vajadzības gadījumā varēšu gan "pasūdzēties".
Bet es ļoti jūtu, ka mana terapeite mani ar mājieniem velk nestāstīt citiem savas problēmas. Ne tā, ka ne pavisam, bet, ka vajag iekšējo procesu. Arī "izslēgšanas" procesu dažreiz vajag - ka varu pateikt sev, ka šobrīd par to nedomāšu un nerunāšu.