November 25th, 2019

• 11/25/19 12:02 am
• Šodien ar M bijām uz jūru. Kinda viens otru izvilkām no mājām, aizbraucām un bija riktīgi forši. Auksti, es visu laiku žāvājos, jo no gultas pa taisno ielēcu vilcienā, bet tik klusi, sazemēti, vienkārši mierīgi. Pēc tam no aukstuma un pastaigas saguruma nāca labākais miedziņš, kādu pa ilgiem laikiem esmu baudījusi. Dziļš kā pati jūra. Sapņoju, ka turpinām ar ugunskura kurināšanu, droši vien tāpēc, ka vēl pie jūras iedomājos, cik forši būtu savus aukstos, lēnos pirkstus un snuķi tā apsildīt.
  
  M ir baigi foršs draugs. Mierīgs. Labsirdīgs, bet ne tajā uzstājīgi sludinošajā veidā kā "labie puikas" un meitenes. Visā mūsu pazīšanās laikā mēs, šķiet, ne reizi neesam saplūduši. Starp mums vienmēr ir klusums, kurā sajust sevi.
  
  Šodienas jūra ar M liek man domāt, ka gan ķermenim, gan prātam vajag vairāk telpas, ko sajust un kur izskrieties. Tad nav ne garlaicīgi, ne trauksmaini. Nekā lieka.
• 0 commentsLeave a comment

• 11/25/19 12:30 am
• Man šķiet, ka katram cilvēkam ir kaut kāda sava tipa vientulība. Varbūt to veido kaut kas varenāks, kam tomēr pretojies. Varbūt padošanās vai tas, kā un kam padodies. Vai stāvoklis sabiedrībā, loma, ko spēlē. Varbūt tieši tāpēc ir tā, ka sanāk veidot attiecības ar cilvēkiem, kuri virspusēji atšķiras no manis kā nakts no dienas vai otrādi. Mēs līdzīgi piedzīvojam vientulību, kas, manuprāt, ir viena no sajūtām vistuvāk ievainojamībai (tāpēc, ka nāve ir vientuļa un arī dzīve kaut kādā ziņā tāda ir). Mēs līdzīgi piedzīvojam vientulību un tāpēc viens otru saprotam no dziļumiem, pat ja esam pavisam atšķirīgi.
  
  Kaut kur te bija skaidra doma, bet tā no manis izvairās, tāpēc iešu gulēt.
  
  Ar labu nakti, draugi.
• 0 commentsLeave a comment

• 11/25/19 11:48 am
• Es apzinos, ka mašīnu īpašnieki mani par šo varētu gribēt apēst, bet es reāli nesaprotu tekstus pēc meža dzīvnieku notriekšanas. Lampa izsista, sāns iebuktēts, krāsa noskrāpēta. Bet kāda radība tur ir mocījusies sāpēs, lauzusi kaulus un visticamāk zaudējusi dzīvību! Riktīgi saprotu škrobi par mašīnu, mani vienkārši parasti šokē, ka cilvēciski pirmā reakcija ir nevis līdzjūtība pret radītajām ciešanām, bet pret dzelžiem.
• 1 commentLeave a comment