August 22nd, 2019

• 8/22/19 11:48 pm
• Tikko uztaisīju katastrofāli, brīnumaini, pārsteidzoši šausmīgu mērci. Tā bija diezgan šaubīga jau no sākuma, tāpēc turpināju "pēc izjūtas" (vai cerības) pievienot aizvien jaunas lietas, beigās vienarpus porciju apēdot. Brīdināju māsu, ka mērce ir traka, bet viņa, acīmredzami ieintriģēta pēc mana brīdinājuma, tomēr nolēma pagaršot. UN NOŽĒLOJA, ahahhahahhahahaaaa!
  
  Viņa bija šokā par to, cik briesmīga tā ir, un pēc tam vēl lielākā pārsteigumā iesaucās "un tā pēcgarša!".
  
  Biju domājusi mērci kopā ar rīsiem ņemt līdzi uz darbu, bet tagad domāju, ja rīt vispār aiziešu uz darbu, tad tā mērce būs pēdējais, ko ņemšu līdzi.
  
  Viss sākās ar parastu, pavisam nevainīgu burkānu, bet tad situācija strauji pasliktinājās. Kaut kādā aklā labticībā iedomājos, ka jāliek klāt gan puravi, gan sīpoli (galu galā mēs brīvdienās braucam uz laukiem, ka nesabojājas!). Piebēru sāli, kariju, kurkumu un piparus. Sekoja paprikas un sēnes. Piešāvu mazliet sojas ūdeni. Bija bail garšot, jo smaržoja nelāgi, tāpēc nolēmu noslīpēt mērci līdz izcilībai pirms garšošanas. Sāls, soja, Linnea lika klāt ēdienam medu, moš tad puravi mazāk kodīs? Šaujam klāt! Milti. Ūdens un saldais krējums - saldais krējums vienmēr ir garšīgi! Vēl sāls, vēl soja, baziliks, oregano, tagad es pagaršoju mērci. Nav labi. Bet ahā, kā gan es varēju aizmirst?! Trūkstošo kreptīgumu iedos un medus saldumu nomāks (varbūt pat kompimentēs?!) ķiploks!! Ģeniāli! Uzrīvēju ķiploku. Drošības pēc pierīvēju arī sieru - nav nekā, ko siers nevarētu labot!
  
  Tad es to visu sajaucu ar rīsiem, soju, vēl sāli (jūs neticēsiet, bet bija par maz!) un ar muļķa varonīgo pārliecību apēdu.
  
  Man ir žēl sevis.
  
  Ja nu Jums gadījumā prasījās ļoti specifiskas instrukcijas, KĀ NEDARĪT, lūdzu un paldies!
  
  Ja gribat ko zināt par manu raksturu, tad vēlos Jūs informēt, ka es ceru, ka mērce pa nakti savilksies un no rīta sagaidīs mani garšīga.
• 12 commentsLeave a comment