June 16th, 2019

• Trīs kaijas mazuļi
• 6/16/19 02:11 pm
• Izkrrituši no ligzdas, mamma viņus mēģina sargāt, kamēr bars kovārņu cenšas viņus ielenkt. Ko mums darīt? 😭
  
  *Visu ko sazvanījām, izrādās, ka varbūt nemaz nav izkrituši, bet izgājuši apskatīt pasauli. Iemetu kovārnim ar savu labo čiekuru, tagad plānoju nopirkt labu ūdenspistoli. Mazie čuč, atlidoja otrs lielais kaija.
  
  Mums pie balkona bija kaiju, kovārņu un dīvainā kārtā arī baložu karš gaisā.
  
  Nu labi, protams, ka es nepirkšu ūdenspistoli. Putniem jātiek galā ar sevi tāpat kā man ar saviem pasargāšanas instinktiem.
• 8 commentsLeave a comment

• 5
• 6/16/19 11:14 pm
• Šodien es pamanīju trīs skaistas čiepiņas un daudz citu putnu. Mūsu rajonā ir tik aktīva putnu dzīve, ka, pirmo nedēļu te nakšņojot, putnu klaigas traucēja gulēt. Tagad kaiju saucieni pat šķiet mājīgi. Skatoties, vai čiepiņas nav nokritušas no jumta (jā, tieši tik jokaina es biju), pamanīju divus beigtus putnus, divus guļošus kaķus (dzīvi, novēroju elpošanas pazīmes), atnesu kaķa mantiņai jaunu spalvu (viņa novērtēja, ļoti ostījās, uzbruka un košļāja to spalvu). Tāpat arī pamanīju, ka aiz mūsu mājas ir ļoti daudz atkritumu. Izskatās, ka cilvēki savu miskasti met nevis konteineros, bet laukā pa logu. Aizdomājos par to, vai izskatītos jocīgi, ja es paņemtu kādus pāris maisus un to visu salasītu. Varbūt man kādu dienu (vakaru, ar kapuci galvā) šo vajadzētu pamēģināt, lai zinātu, kā tas ir.
  
  Traki nāk miegs. Biju domājusi izlavīties pēc pāris jasmīnzariem no kuplā krūma, kam, šķiet, tas galīgi neskādētu, taču esmu ārkārtīgi nogurusi un ir jau tik vēls. Šķiet, ka nekur tomēr neaiziešu. Bet būtu tik jauki pamosties smaržīgā istabā! Šodien pamanīju arī to, ka neesmu īsti apmierināta ar dzīvi. Jūtos nostrādājusies, nepiedzīvojusies, izšķērdējusi milzumdaudz naudas, un man visa kā trūkst.
  
  Piemēram, spoguļa, aizslietņa, lai atdalītu gultu no pārējās istabas, gultas rāmja, pūkaina paklājiņa pie spoguļa, lai varu no rītiem tur smuki sēdēt, vismaz divu, trīs istabas augu, salabot teļļuku, lai varētu taisīt kino vakarus, aizbraukt ciemos pie Mākoņa. Baigi daudz vajag. Šodien beidzot savilku finanšu ekseli, ko biju atlikusi ļoti ilgu laiku. Secināju, ka tik ilgi esmu tikai uzskaitījusi, nevis plānojusi finanses, ka tas ekselis vairāk nemaz nepalīdz. Vajadzētu atsākt, lai atgūtu kaut kādu kontroli dzīvē. Esmu tik ļoti pieradusi pie ikdienišķiem sevis lutināšanas veidiem. Varbūt labāk sajust, cik un kas tieši ikdienā ir nepatīkami, lai varētu labot to, nevis ar putukrējumu visu laiku pieklusināt un vēlāk nevarēt atļauties neko nopietnu.
  
  Šodien atlicis tikai sevi sajust, noķert kādu apzinātības mirkli, sajusties te un tagad savā ķermenī. Eksistenciālā panika tad atlaidīs un būšu gatava jaunai nedēļai.
• 0 commentsLeave a comment