June 14th, 2019

• Šodien pamanīju 4?
• 6/14/19 11:27 pm
• Es nezinu, ko šodien pamanīju. Šķiet, ka visas pamanītās lietas ir tik nelielas un kaitinošas savā niecīgumā. Pamanīju to, cik skaisti "nezāles" aug betona spraudziņās, kanalizācijas aku caurumiņos un citviet. Mani vienmēr tādas nezāles iepriecina, tomēr to ņemt un pierakstīt šķiet tik bezjēdzīgi. Pamanīju, ka diezgan spēcīgi smaržo jasmīni, bet, tiklīdz sāku ostīt apzināti, vairs nevarēju saostīt. Interesanti zināt, vai citiem arī tā ir?
  
  Es pat nezinu. Varbūt par maz pamanu. Varbūt vienkārši katram vingrinājumam ir krīzes punkti. Respektīvi - jebkurš punkts kopš otrās dienas/reizes, kad jaunuma efekts jau novalkājies. Droši vien tāpēc to sauc par izaicinājumu. Varbūt arī tāpēc, ka ir tā nepatīkamā pārgulēšanās sajūta šobrīd. Atnācu no darba, aizgāju pasnaust un pamodos pusvienpadsmitos. Redzēju sapņus, bet ne pārāk patīkamus. Interesantus, bet tikpat samocītus kā pašsajūta šonedēļ. Tur bija māsas Instagram stāsts, kurā viņai ir lielas vistas kāju maskas čības, kas mums ar brāli un viņa draudzeni sapnī šķita ārkārtīgi komiskas. Tur bija sarežģītas virpuļdurvis, kas mani vajāja un sagrieza kāju. Tur bija mamma, kas pagaidu variantā dzīvoja kaut kur mūsu mājā, kaimiņiene, kas bija pie viņas ciemos, un sāka man lasīt pamācošu dzejoli, kā jāizturas pret mammu (kā pret lielu svētumu, jātur godā un cieņā, jāpalīdz utt.). Es sāku uz kaimiņieni kliegt, stāstot lietas, kas padara šādu mātes mīlestību par neiespējamu. Ārpus sapņa es neesmu mierā ar šo sajūtu, man tiešām gribas, lai visa ģimene ir vienota un mīloša, bet nespēju iedomāties, kā tas būtu iespējams. Kā būt mīlošai un vienotai ar kādu, kurš ir viss, bet ne mīlošs un... vienots pat pats ar sevi, kur nu vēl citiem?
  
  Vēl bija interesants sapnis par iešanu uz ezeru. Aizgāju, tur atkal bija jokainas virpuļdurvis, es skrēju ūdenī, bet ūdens bija sveces, un sveces bija seklas, un izrādījās, ka ezers tagad ir norobežots aiz stikla ēkas sienām, kur lieli, pelēki viļņi skalojas pāri grīdas līmenim, bet visapkārt ir dažādas atrakcijas un baseins. Es peldējos baseinā, un arī tur bija mana ģimene. Tas likās tik jocīgi. Vienlaikus jutos atvieglota, ka varu būt gan ezerā, gan baseinā, kur ūdens ir caurspīdīgs un nevar slēpt zem sevis trakus vampīrus, dēles un citas briesmīgas, nepamanāmas lietas.
  
  Manas desmit minūtes, šķiet, ir galā. Ir ļoti nepatīkami šobrīd būt.
• 2 commentsLeave a comment