November 30th, 2018

• Fuckfuckfuckfuckfuck
• 11/30/18 10:26 am
• Ja saskaros ar tiešām nopietnu, biedējošu problēmu, mēdzu vienkārši paslēpties zem segas un izlikties, ka tā neeksistē. Tikmēr problēma tikai paliek lielāka, bailes palielinās, izvairīšanās arī. Pēdējā laikā lepojos ar savu galā tikšanas spēju, bet šobrīd slēpjoties (un turpinot slēpties) esmu diezgan ievērojami pasliktinājusi savu situāciju. Šodien negulēju labi, trīcu gultā, un izdarīju ar sevi kompromisu - degošo minimumu izdarīšu migā, tad varēšu turpināt slēpties līdz atkal parādīsies spēki skatīties realitātei acīs.
  
  Galvenais, ka viss vēl nav nokavēts, reāli daudz vēl varētu (mēģināt) mainīt, bet es kā truša ļipa trīcu zem segas.
• 10 commentsLeave a comment

• 11/30/18 08:51 pm
• Ārprāts, kā šobrīd gribas kaut ko reibinošu. Bet nevar. Un tāpēc vēl vairāk gribas. Šodien ir tāda diena, kad esmu sastingusi čauliņa, kurai iekšā ārdās trakas, trauksmainas sirēnas. Viņas grib alkoholu, bezatbildīgu mīlestību un vārtīties sniegā. Es sēžu istabas stūrītī un nekustos no vietas. Negribas man auksti reibinošu, miegainu vainas apziņu. Fak jū sirēnas. Fuck yourselves.
• 0 commentsLeave a comment