May 17th, 2017

• Dūmu aizsegs
• 5/17/17 11:00 pm
• Sēdējām pie Gaujas, skatījāmies ūdenī, un lietus lāses izskatījās pēc maziem, baltiem aplīšiem ar punktiņu vidū. Kā jau lietus lāses. Gaiss jau vairākas dienas tāds mīļš. Daudz dabas taku. Gulēšana zemē ar skatu uz debesīm caur vītola zariem. Es jūtu viņa klātbūtni, bet starp mieru un mani vienalga atkal jūtama tāda stīva, matēta stikla siena, kas neļauj tos mirkļus just pilnībā. It kā manis nemaz pa īstam nebūtu klāt. It kā es būtu palikusi visās tajās vēstulēs darba devējiem, citu cilvēku skatienos, viedokļos un spriedzē, kas to visu pavada. Kaut kā jāatgriežas pie sava ķermeņa un autonomijas sajūtas pirms uznāk negaiss.
• 0 commentsLeave a comment