Tad apstājās laiks
Un tā bija mīlestība,
Jo tikai mīlestības
Priekšā tas apstājas.
Un sekundes varēja grābt kā smiltis
Un sviest uz vienu vai otru pusi –
Tam nebija nozīmes
Un nebira ziedlapiņas
Un nerūsēja dzelzs.
Un mēs vairs nemācējām skaitīt.
Un tas ir tas skaistākais - ceru ka patika

(Reply to this)