| |
[Jul. 8th, 2016|03:55 pm] |
|
Dažreiz jau pietrūkst Latvijas lēnās, nesteidzīgās vasaras. Stāvēšanas mazpilsētas veikalā kaut kur starp alu un čipsu pakām, tās sajūta vien. Nez kāpēc man vienmēr šķitis, ka vasarā cilvēki kaut kur pazūd. Laikam jau Latvija ir pietiekami liela, lai visi draugi un paziņas izklīstu pa visiem tās galiem. Tāpēc vasara ir arī nedaudz vientulīga. Lauku darbi un grāmatas. Un pat tā viena vasara, ko gandrīz visu izdevās pavadīt Rīgā, bija tieši tāda: nesteidzīga, vientulīga. Bet ne šogad. Šogad būs nesteidzīga, bet nevientulīga. |
|
|
