10:33 - brr..Pierasta parādība ir, ka vecāki ved bērnus uz kalnu un paši tup kkur siltumā. Manā gadījumā ir otrādi- es vedu vecākus slēpot, bet pati kafijoju, lasot grāmatu. Joprojām neesmu saņēmusies uzrausties uz slēpēm un snovu esmu atstājusi aizmirstībā. Attaisnoju sevi, ka visas kalnā būšanas reizes ir bijis ap -13* un tas ir daauuuudddzzzz par aukstu. Toties vienīgajā reizē, kad varējām aizbraukt paslēpot ar Dārgo, viņš mani pasūtīja, jo mācījās, mācījās, mācījās..Toties šodien izbaudīju, cik ļoti esmu atkarīga no savas Princesītes. Pirmo reizi pa šiem 5 ar pus gadiem, viņa nolēma no rīta nerūcināt savu motoru. Paspēju jau sabīties, ka nu ir sūdi vagā, jo līdz darbam palikušas mazāk kā 30min, bet ar tramv. jābrauc vairāk kā stunda, bet paldies dievam mana mašīnīte tomēr nolēma pamosties no ziemas miega. Nez, kas viņai bija uznācis? Ceru gan, ka tas neatkārtosies, jo šitādā aukstumā pārvietoties ar sabiedrisko nepavisam negribas. Protams, negribas arī tad, ja nav auksts :D |
Gribas, dvēseles un ķermeņa trīsvienības meklējumos..
22. Janvāris 2010
15:28 - mamma+ darbsMamma šķiet ir samierinājusies, ka man kkad, pavisam noteikti, būs suņa kungs.Vakar teica- būs Tev suns, vedīsi viņu pastaigāties, bet tagad izved māti :D Toties es netieku pāri riebumam un apnikumam pret darbu. Darba dienās viss vēl ciešami, ja neskaita šefa mūžīgo strebšanu, čāpstināšanu un pildspalvas virķelēšanu pa muti (laikam pa agru no mātes krūts ir atvilkts). Bet kad jāstrādā brīvdienās.. Tad viss, širmis veras ciet, un viss riebjas. It kā jau vajadzētu būt ok- skatos seriālus, dzeru lattes un ofisā klusums, bet tracina. Tracina, ka Dārgais kko ņemas, bet es idiote strādāju. Zinu, ka šefam riebjas vīraki, tad nu apsveru iespēju sākt tos regulāri kūpināt, lai viņu izkvēpinātu. Kad kolēģe to dara, tad viņš diezgan ātri pazūd no šīm telpam :D |
Powered by Sviesta Ciba