10:54nez, kurā brīdī esmu kļuvusi par totālo vasaras cilvēku?ja agrāk par visu varu vajadzēja darba dienas vakarā kaut uz stundiņu aizlaist uz kalnu pasnovot, nerunāsim nemaz par brīvdienām, tad tagad drebuļi metas to tādas domas vien. sniegs man liekas paciešams tikai tad, ja esmu ieritinājusies segā, pie tējas krūzes un tv vai kādas grāmatas. skaisti jau ir, kad puteņo, bet atrasties ārā, nu nē, paldies, tikai tad, ja citas izejas nav- kā šodien, kad Mīlulis palika guļot siltajā migā, bet es slējos, lai dotos uz darbu. mani velkt tikai un vienīgi uz dienvidiem, kamēr Mīlulis sapņo par ziemeļiem. jauki no viņa puses, ka man piekāpjas, laikam saprot, ka pa daudz būtu no manis prasīt, lai es salstu ziemā un vēl vasaras ceļojumos dodos uz kādu vēsāku vietiņu. |
Gribas, dvēseles un ķermeņa trīsvienības meklējumos..
23. Novembris 2008
14:24viens labums šādam laikam ir- rodas vēlme sākt vārīt/mīcīt piparkūku mīklu, iegādāties mandarīnus un dzert karstvīnu klausoties Sinatru.šķiet, pēc darba tā arī rīkošos. labums tādēļ, ka pagājušo gadu uzcepu tikai 1 porciju ar piparkūkām un mūsu radi žēlojās par šādu manu rīcību, jo nesaņēma ne vienu pašu piparkūku, toties tagad, ja sākšu to darīt laicīgi, tad visiem tiks pa kādam z/svētku maisiņam un dāvanas arī nebūs jāiegādājas- krīze taču un kāzām jākrāj :) |
Powered by Sviesta Ciba