Čakru atvēris skumjš nampārvaldnieks atvēlējis sava nama visnekoptākajā dzīvoklītī vietu Ezim Mezim kur viņš tup stūrītī ēzdams burgerus un spārdīdams tukšo kafijas bundžu. Simboliskais rīts, kad Ezis Mezis saprot, ka pasaule ir huiņa un izdomā, ka tas ir jālabo. Brauc vilciens un garām skrienošais Ezis Mezis aptur vilcienu, izlaiž no tā kaut kādu garu un kačigāro Juri un apstiprina Jura saistību ar Juglas kriminālajām aprindām blakus stāvošajam policistam Polim Vilhelmam Priedem un izkāš nu jau uzvārītos kartupeļus un ņemas cienāt abus draiskuļus ar kartupeļiem un garšīgajām sardelēm. Apkārt plivinās gars un durstās gar Eža Meža adatām. Ezis Mezis domā par noziedzinieku līdz sadusmojas un metas ritenī tieši virsū kačigārajam Jurim un Jurim nu ir vajadzīga medicīniskā palīdzība. Ezis Mezis atstāja notikuma vietu, savā ritenī aizripojis līdz Jugla 3, kur nu vairs nav Juglas Pērles un ieiet Maksimā pirkt skābo. Viņš blēj. Neglīti. Huiņa.

Oh key. Ar ko sākt. Viņa ir... Neko labu negribēju teikt, bet tas nenozīmē, ka neko labu nedomāju. Kas ir labs to es zinu, bet kas ir slikts to jau es esmu aizmirsis un paslēpis savas zemhuiņas tumšākajās dzīlēs, kur to tagad jāvelk ārā ar kņopstangām, ja es gribu kaut ko zināt.

Grimt peripētijās.

Eh, kāpēc nevienam nepatīk manas pelēkās apenes.

"You've gone incognito" es tikko reāli izlasīju kā "You have gone insane". Nevar būt.