Kā man izdodas būt muļķim? Tīri labi. Klausos, ko ēzeļu koris dzied manā galvā un esmu spārnots. Spārnots muļķis. Ak, neredzu tam gala.

Bet vispār nu es nezinu.

Bet ja es te tā runāju par muļķību - kafejnīcā pie 'menu' stenda pakārt dekoratīvu asaku (kas man šķiet ir diezgan tāds kā bada simbols) nav tā kā drusciņ tērēti?