Aina: Sestdienas rīts. Saule. Mērs Aptumsums lido uz cigaretes, zobos zobubirste un uz deguna nedaudz zobupastas. Mugurā rītasvārki. Gaiši brūnie mati izspūruši. Rugāji. Kājas.
Tēli: Skumji putni

Aptumsums lido. Aptumsums lido pie mīļākās. Celmlauzes. Visas Aptumsuma mīļākās ir Celmlauzes. Visām blondi mati. Vienīgais kā viņas var atšķirt ir pēc auguma un mājvietas. Aptumsums ir klāt. Nokāpj no cigaretes un izmet to Celmlauzes mazdārziņā uz burkāniem. Pie pašas mājas priekšā izlec Ezis Mezis un saka, ka nevar atrast savu mīļāko, ka viņai kaut kur tepat jābūt. Aptumsumu pārņem šaušalas un šaubas un viņš nokasa nu jau sakaltušo zobupastu no deguna un izspļauj zobubirsti pie kājām. <Ko tu te ta ellē ratā dari, sīkais šudra??> Ezis mezis saceļ škuru un atkārto, ko nupat bija teicis, pastiprinājumam uzsitot Aptumsumam pa pieri ar zobubirsti. <Tā ir viņas zobubirste, cik atceros!! Kā tu pie tās tiki?> skaļi čukstēja ezis Mezis un piečukstēja, ka viņam šis viss sāk likties kaitinoši un nav normāla mīlasstāsta cienīgi. Aptumsums izņēma stroķi un iešāva Ezim Mezim ciskā un iegāja mājā. Visapkārt dziedāja skumji putni. Vistas, vārnas un līdaka ar asari vēderā.