Aina: Daina skatās pa logu kā pagalmā notiek ļembasts, mazais Abraksis pieglaudies pie kājas un vēro Dainas sejas.
Tēli: Nav

Ezis Mezis palecās virs neparastās bungādiņas ezera krastā un piepikstināja tai ar degunu čik-čik trīspadsmit reižu, tad bungādiņa pārsprāga un no tās izlīda Aptumsums. Tas pats aptumsums. Alkohols bija pazudis, bet cigaretes bija kabatā. No pēkšņās sastapšanās abi kļuva priecīgi un sāka kauties līdz Aptumsumam pa degunu sāka tecēt trekna asins lāse. Aptumsums teica, ei tu dirst, es taču esmu šī miesta mērs un tu pret mani šitā, būtu kaut cik ar cieņu izturējies. Ezis Mezis teica, ka es. Ezis Mezis. Ezis Mezis paklanījās mēra priekšā un teica, ka viņš tikai meklējot savu pazudušo mīļāko un vienpadsmitnieks viņam asociējas ar to, ka Higiēnai varētu patikt bungādiņas tāpēc viņš pielika klāt vēl 2, lai sanāktu Aptumsuma mīļākais skaitlis - 13 un tāpēc piebungāja. Uzsprāgā tāpēc, ka. Es nezinu kāpēc. Tāpēc, ka Ezis Mezis ir tik jocīgs.

Aptumsums teica, ka viņš nevar šito ote izturēt, paņēma cigareti, uzpūta tai elpu, tā aizdegās un viņš aizlidoja ar melnu tarkšķi kaut kur aiz apvāršna.