Priesteris zaļu seju cenšas manam alum panākt eksplozijas efektu, bet es guļu vannā un malkoju kādu citu - labāku alu. Alus apvijas man kā čūska, kā pitons, kas rij manas dienas vien mierinot mani ar savu šarmu. Tas nav taisnība. Es ieslēdzu naktslampiņu, jo pēkšņi ievēroju, ka mežs man apkārt ir sācis krēslot un priestera dziļdomīgā murmināšana savā nodabā mani bija novedusi nelielā transā. Priesterim pēkšņi izdevās un viņš teica "Āha! hohoo!", kad no pudeles strauji sāka lidot šķietami bezgalīga garuma pitons, celā rijot ziepju burbuļus, kurus virs manis pūta kāds no velniem. Velniem arī vajag atpūsties. Velns ar vienu ķetnas mājienu lika pitonam izzust un pēc tam apmierināts pasmaidīja. Uzsita man uz pleca un iegrieza ar rituālo nazi man vaigā "S". Pēc tam ieinteresēts uz mani skatījās un ziņkārīgi smaidīja. Priesteris pa to laiku ķērās pie nākamās pudeles un atkal mēģināja izvilināt pitonu. Nekas neizdevās. Viņš skaļi rupji lamājās un sadauzīja pudeli. No tās uz visām pusēm izlidoja mazi zirneklēni, bet velns lika tiem pazust tik pat ātri kā pitonam. Tikai šoreiz tie pēc īsa brīža uzradās velnam uz galvas. Viņš uzlika tiem virsū cepuri un nekrietni pasmaidīja. Vispār es guļu piena vannā. Nezinu kā tā sanāca.