Arhetipisks limuzīns baro tevi caur trubiņu-caurulīti neprasot par to samaksu. Ja vien tu to pēc tam cienīsi un nekad neteiksi, ka limuzīni novērš cilvēku uzmanību no patiesās dzīves, kura šobrīd ir kaut kur bomža vēderā, tikko iemalkotajā graķītī, dziļi apslēpta, sākusi jau dalīties, sākusi atpazīt cilvēkus pēc to iekšienes. Varbūt tu šobrīd to vēl nesaprotu, bet ja izurbsi sev pierē trešo aci un iedzīsi tur maģisko tapu, sāksi saprast un varēsi to visu pēc tam iekļaut laiskā dzejā un lasīt to vienmēr pirms tu iekāp vilcienā Rīga - Sloka, lai brauktu uz Dzintariem un spodrinātu savas ausis ar labu mūziku. Hail Satan!