| kaut ka ta,nelaagi |
Nov. 7th, 2005|08:31 pm |
Tukšums jau kaut kur ir ielīdis , bet drīz parādīsies.
Tagad solījums, kas tika dots manā atmiņa uzplaiksnī, bet drīzāk tas bija tikai , lai mani mierinātu. Nelies ap garojums par iedomātā solījuma pildīšanu apņem mani un es laiski gulšņāju pa gultu ,un siltumā sasildu, ar cerību un domu.
Bet tagad kad laiks solījumam, nekas nenotiek un es esmu mierīga jo tas bija tikai, lai mani mierinātu un domās apmānītu, jauki,bet truli.
Tik nedaudz nepieciešams īstai laimei, tātad uz ko mēs tiecamies? Ja priekš laimes tik minimāli kaut , kas nepieciešams.
Kad liekās ka ir tik daudz par ko runāt tad apjēdz cik tajā pašā brīdī cik tieši maz par ko ar runāt, jo lietas ir saistītas un beigās aiziet līdz tam ka ir tikai improizācijas un variācijas pati par sevi lietas ir tiešām ir tik, tik, vienmuļas tāpēc mūsu fantāzijām ir tik liela nozīme. |
|