28. Februāris 2009

• 28.2.09 13:12
• arī es, protams, piefiksēju gan pagājušās nakts rūkšanu-vibrēšanu grīdlīstē, gan dažādu priekšmetu krišanas troksni blakus istabā, gan anonymous ņemšanos ap to visu, tomēr vispaliekošākais iespaids man ir no šī:
  jau trešo vai ceturto nakti es uztrūkstos no tā, it kā kāds ļoti skaļi un skaidri man galvā (vai tomēr ārpus galvas? bet ne jau istabā, drīzāk tādā kā visumā/kosmosā) pasaka vienu vārdu. pirmajā mirklī, kad vārds tiek izteikts un es mostos (kas notiek vienlaikus), es saprotu gan vārdu, gan tā izteikšanas absolūto un baismo nozīmi, jēgu. bet jau nākamajā mirklī, tas ir - otrajā, man vairs ir tikai biedējošas atmiņas par vārdu un tā izteikšanas nozīmi (atmiņas par kādām pāpasaulīgām zināšanām):
  
  ja vārds, piemēram, varētu būt bijis "auns", tad nozīme - kad vārds "auns" tiks izteikts divpadsmito reizi, tu mirsi.
• 16 rakstapiebildīšu