8. Decembris 2007

• prom no Baku
• 8.12.07 09:53
• Mazu nieku tomēr vēl par Baku.
  Mūsu koferi ir piestūķēti tepiķiem, un ir pilnīgi skaidrs, ka liekais svars būs savi 20 kg, kas varētu izmaksāt (it kā) 20 EUR par kg. Esam izmisumā, gudrojam, vai nesūtīt pa pastu u.t.t. Bet Džavids saka - nevolnuīķesj. Jeļi čto, skažiķe: Saša v kurse. (Saša ir kaut kāds Aeroflotes šiška-piška Baku lidostā). Saša v kurse, Džavid uzē včera jemu pozvoņil.
  Atkārtoju vairākas reizes paroli " saša v kurse" , atvadāmies (Džavids pats mums līdzi uz lidostu nebrauc - tā taču viņa darbavieta, bet viņš mūsu dēļ paņēmis slimības lapu) un dodamies. Īgli un pavisam formāli tiekam galā ar muitu, ietinam mūsu pārsmagos koferus celofānā (lai neizjūk) un dodamies uz ček-in. Tur pie lodziņiem baisas rindas. Nostājamies vienas galā. kad pēkšņi pie mums iesteidzas slāviskas izcelsmes vīrietis Baku lidostas formas tērpā, un saka, lai ejam, lūk, tur, pie tās koferu lentes pašā malā, kura ir brīva un netiek lietota. Tā arī darām. Blakus lenti apkalpo ģevuška, kurai ir viena no milzīgajām rindām, pilna, starp citu, ar visādiem britiem un amerikāņiem, un kuri savus koferus bīda uz lentes, kas no ģevuškas pa kreisi. Mēs savējos uzstumjam uz tās lentes, kas pa labi. Koferi vispār netiek svērti. Vīretis (varbīt pats Saša?) iedod meitenei mūsu pases un biļetes un nokomandē - lučšije mesta! Ārpus kārtas, visai rindai uz mums sašutumā vai izbrīnā (atkarībā no mentalitātes) raugoties, mums zibenīgi nokārto posadočnajas un mēs esam iekšā.
  
  Lūk, tā tas notiek Austrumos.
  
  Lidojums gan nav pārāk patīkams, jo, satšķirībā no reisa uz šejieni, atpakaļ lidojam ar veco, labo Tupoļevu.
• 13 rakstapiebildīšu

• 8.12.07 18:58
• Vispār Azerbaidžānā sievietes neprātīgi auž, bet vīrieši izšuj. Izšuj viņi ar pērlītēm un neparasti smalki. Sr saviem resnajiem (parasti) pirkstiem. Tas viens, no kā nopirkām divus sumah, viņš rādīja paša izšūtās lietas. Ķubekeikas visādas un princešu čībiņas uzlocītiem purngaliem. Zelts un brokāts, un pērles. Viņš ir maza auguma, resns, ģērbies nodilušās džinšās, kam pāri karājas liels, ļumīgs, blatā, ar ēdienu notraipītā T-kreklā iesaiņots vēders, galvā arī ķubeķeika, bet ne no tām smalkajām, tāda filcīga, nospeķota, veca. Pirksti kā sardeles, melniem nagiem. Acīs viena vienīga viltība. Un viņš brīvajā laikā izšuj visas tās smalkās lietiņas.
• 3 rakstapiebildīšu

• 8.12.07 19:05
• Bet tad vēl iedomājaties to krāšņumu, kurā persi dzīvoja jau daudzus gadu simtus un tūktošus pirms vēl vispār varēja runāt par kaut kādiem latviešiem vai viņu puslīdz tiešiem priekštečiem. Un tak ne jau tikai šeihi un pilīs. Visi tie audumi, izšuvumi, tepiķi - kas pavadīja jebkuru, arī nabadzīgu cilvēku viņa jurtā no dzimšanas līdz kapam - gan veicot tīri dekoratīvus gan funkcionālus uzdevumus, proti, sildot, sedzot, aizsargājot, gan arī rituālus - līgavu slēpjot, mironi ietinot... Skaistums neaprakstāms!
• 2 rakstapiebildīšu

• Lazaresku kunga nāve
• 8.12.07 22:56
• Lazaresku Dante Remus.
  Es neko daudz par šo rumāņu filmu uzrakstīt nevaru, dažādu iemeslu dēļ. Galvenais - nespēju to objektīvi vērtēt. Jo, man tā šķiet, esmu bijusi tuvāk un redzējusi, pārdzīvojusi vairāk. Bet filma, bez šaubām, izcila, ja kāds vispār saņemas runāt par TO brīdi, kad no tevis paša vairs pilnīgi nekas nav atkarīgs.
  
  (Un stiprina vēlmi aiziet nomirt vienanē, alā, bez ārstu un tuvienieku klātbūntes... nu jā, arī to saj'tu es jau pati esmu izdzīvojusi)
• 14 rakstapiebildīšu