4. Oktobris 2007

• 4.10.07 17:53
• Nezinu es otra tik nelaimīga cilvēka kā sevi. Un viss tikai neizlēmības pēc. Nekad es ne par ko nespēju izšķirties, nespēju saprast, ko gribu vairāk - to vai šito, saldu vai sāļu. Palikt Rīgā vai šovakar braukt uz laukiem.
  Tādā garā prātojot, gadījās iet garām operai. Pati nezinu, kā ieslīdēju kasēs un pajatāju, vai gadījumā nav biļešu uz Karmenas pirmizrādēm. Netice'ju, ka būs, jo visa pasaule runā, kā tās izķertas. Bet nē - ir gan. Uz rītdienu. Tieši divas. Es - caps - un nopērku.
  Un, tikko nopirkusi, saprotu, - negribu nekādu Karmenu, protams, negribu neko citu kā laukus.
  Pārrodos kantorī uz stāstu savu bēdu. Ko domā - viens man piedāvā samainīt biļetes: rītdienu pret otrdienu. Tā pati cena, gandrīz tās pašas vietas. Es laimīga.
  Nu man ir 2 biļetes uz otrdienu.
  Nu es mierīgi varu šovakar braukt uz laukiem.
  Tikai jāizdomā, vai es to gribu. Vai varbūt tomēr gribu palikt Rīgā.
• 6 rakstapiebildīšu