7. Augusts 2007

• 7.8.07 21:26
• Nē, nu foršs man tas dakters. Es te nopērku vienas viņa izrakstītas zāles un sāku lasīt (sev par nelaimi) blakusparādības anotācijā. Un tur teikts par alkoholu apmēram šitā: labāk dzert maz vai nemaz. Bet ja dzerat ļoti daudz, labāk nesamazināt.
  Nu, es šim rakstu īsziņu (dakterim) - kas ir ar to dzeršanu. Es izdzeru pudeli vīna gandrīz katru vakaru, kā francūziete kaut kāda. Vai citu kādu ekvivalentu. Tad ko man tagad?
  Un šis atbild:
  "Var lietot kopā ar parasto dzīvesveidu. Tur domāts kārtīgs plosts."
• 0 rakstapiebildīšu

• 7.8.07 21:58
• Kamēr neesmu uzņemta t_dzeja komūnā, ierakstīšu šeit.
  Somu dzejniece Heli Lāksonena, raksta dienvidrietumsomu valodas dialektā, tulkojis Guntars Godiņš.
  
  
  KAD LAIKS NEPAIET
  
  Mēs ar gov skatas teļļuk.
  Tā skumst pēc māt un tēv
  mēs ab
  liks kamina ugun
  nogrūdīs snieg no jumt
  no trepem nodauzis led.
  
  Mēs grib sasniegt apnikum pasauls rekord
  bet tad būs pārak skumj
  un es liek gov mašina
  un laiž
  Rimi mašinplaci uzvelk roķen un tais saulit.
  
  Un oi! Kā man patik kad gos smej
• 6 rakstapiebildīšu

• 7.8.07 22:12
• Aki Salmela. Dzeja. Atdzejojusi Maima Grīnberga-Preisa.
  
  LIMBO
  
  Dzirdēju šāviena smago troksni, bet nekas nenotika. Lēnām aizvērsu pistoles stobru no krūtīm un vēros uz to. Tas vērās pretī gluži nevainīgi, itin kā nezinātu, par ko ir runa. Tas būtu varējis nākt tieši no rūpnīcas, jaunuma nevainīgais spīdums. Aptaustīju krūtis. Tās bija slapjas un lipīgas, atradu caurumu, ko lode bija izlauzusi līdzās krūtsgalam. Lūzušais kauls padevās, tas šķita neglābjami.
  
  Dzirdēju šāviena smago troksni, bet nekas nenotika. Lēnām pavērsu pistoles stobru pret grīdu un vēros vispakārt. telpa vērās pretī gluži nevainīgi, itin kā nezinātu, par ko ir runa. Viss bija tīrs, kā aizslaucīts prom no ceļa. Iebāzu pirkstu lodes izlauztajā caurumā un lēnām kustināju no vienas puses uz otru. Iekšā bija silti, mīksti un klusu. Cik gan ātri viss notiek, prātoju.
  
  Dzirdēju šāviena smago troksni, bet nekas nenotika. Uzliku pistoli uz galda un pavēros uz sevi spogulī. Tas vērās pretī gluži nevainīgi, itin kā nezinātu, par ko ir runa. Jauns, bāls un nopietns vīrietis, tieši tas tips, no kā pamatoti baidījās Cēzars. Tīrais, baltais krekls bija kā Japānas karogs, sarkanais plankums lēnām pletās uz leju. Ērmīgi, ka tā īsti neko nejūtu, prātoju.
  
  Dzirdēju šāviena smago troksni, bet nekas nenotika. Piegāju pie loga un vēros uz ziemīgo pilsētu. Tā vērās pretī gluži nevainīgi, itin kā nezinātu, par ko ir runa. Viss bija pelēks un nekustīgs, pat gaisma, kas sijājās cauri mākoņiem, bija pa pusei krēsla. Piespiedu seju pie loga un dziļi elpoju pret stiklu. Uz stikla nepalika ne miņas. Cik gan ātri viss notiek, prātoju, tas šķita neglābjami.
  
  Dzirdēju šāviena smago troksni, bet nekas nenotika. Uzmetu mēteli plecos un devos ārā ielas cilvēku burzmā. Tā vērās pretī gluži nevainīgi, itin kā nezinātu, par ko ir runa. Pelēkas un steidzīgas sejas, pat smaids, kas sijājās cauri raizēm, bija pa pusei neapzināts. Spēru pāris vieglu soļu šķērsu ietvei. Ērmīgi, ka neviens nepievērš uzmanību, prātoju, tas šķita nomierinoši.
• 15 rakstapiebildīšu

• 7.8.07 23:23
• Pēkšņi iedomājos. Es, piemēram, paziņoju visiem saviem biznesa partneriem, ka turpmāk sūtīšu viņiem arī meilus ar literāriem fragmentiem. Nu, tipa tur dzeja un proza, kas man pašai patīk. Kā 2 pēdējie mani posti. Vienkārši, lai dzīvot jautrāk un labāk. Vai viņi saprastu? Bet vismaz būtu interesants eksperiments. Nu vismaz man jau nu noteikti būtu jautrāk.
  Vai varbūt vēl labāk - nemaz nepaziņoju, bet sūtu. Bez paskaidrojuma. Muaahahaa. Pa starp vēstulēm ar ierosinājumu pārksatīt pakalpojuma cenu vai uzbraucieniem par termiņā nepaveiktu darbu.
  (Starp citu, viņi man ir labi un simpātiski, nevaru sūdzēties)
• 8 rakstapiebildīšu

• 7.8.07 23:38
• Aizsūtīju!
• 5 rakstapiebildīšu

• 7.8.07 23:43
• Velns, beigās vēl sāks gaidīt katru rītu no manis pa spožam fragmentam! Būs ko pastrādāt.
• 5 rakstapiebildīšu