5. Augusts 2007

• 5.8.07 01:15
• Man ir patiesi lielas bailes iet gulēt pēc vakardienas murgiem.
  Un vispār šī galīgi nebija laba diena, lai gan bijām mežā, salasījām pietiekami daudz gaileņu, puika kārtīgi izbraukājās ar mašīnu pa meža ceļiem, purviem un smiltīm, uzcepām kotletes ar gaileņu mērci, ēdām amfiteātrī, pēc tam bijām pie jūras, pirmo reizi peldējos Latvijā, tādā tīri vēsā ūdenī, saulrietā; vakarā noskatījāmies smieklīgu indiešu filmu.
  Bet man ir bailes, bailes, un daudz kas ir slikti. Es neteikšu, kas. Nē, es teikšu, lai nerastos pārpratumi. Es baidos par savu veselību un es baidos par savu dēlu.
• 4 rakstapiebildīšu

• 5.8.07 01:31
• Ā, vēl es gribēju pateikt, ka suns ar mani vairs nesveicinās, kad atbraucu. Galīgi atradis. Varu iedomāties viņa sašutumu, kad pirmdien ņemšu līdzi uz Rīgu. Kur viņš atkal varēs tikai gulēt un raudzīties savā spoguļattēlā koridora skapī.
• 0 rakstapiebildīšu

• 5.8.07 19:53
• Taisnība jau ir vienai manai draudzenei, kura saka, ka daži cilvēki vienkārši piedzimst emocionāli nestabili, un tur neko nevar darīt. Es tāda esmu un tāds ir viens no maniem bērniem. Kā saka - ar to jādzīvo. Nu kā tad citādi - ja nedzīvo, tad mirsti. Bet mirt negribas.
  
  Šodien visi aizbrauca un es paliku viena. Tiesa, tikai līdz rītvakaram. Atvadoties drusku sagruzījos, bet tad aizbraucu uz jūru, nopeldējos, paelpoju, paskatījos apkārt. Atradu 4 laimes akemeņus - tas man ir pilnīgi neparasti, jo es nekad neko neatrodu (kamēr Poga vienmēr nāk mājās pilnām kabatām, mums jau ir vesela šūplāde ar laimes akemņiem). Manējie ir tādi sīciņi un necili, nācās pat ar zāles stiebriņu pārbaudīt, vai tas caurums tur ir vai nav, bet vienalga taču - laime.
  
  Mājās iekūru kamīnu, uzlēju vīgriežu tēju. Sveces iededzu, lai gan svecēm vēl par agru. Organisko miskasti apkašāju ar sienu, šķūnīti noslēdzu, meža vārtiņus aiztaisīju (lai jūs nedomātu, ka man tikai romantika prātā). Tagad nolēmu atrast vienu labu papiņa bildi, ko izdrukāt - es (tās pašas sākumā minētās draudzenes iespaidā) nolēmu turēt viņu sev blakus. Nu, tā, lai atcerētos un lai viņš zinātu, ka atceros. Un vispār, šis man likās piemērots vakars paskatīties tās bildes, ko vēl nesen mierīgi skatīties nespēju. Bet tad attapos, ka visas bildes taču esmu sadzinusi ārējā diskā, kurš palicis Rīgā. Nu neko, palasīšu, iedzeršu (campari vai asiņaino mēriju? nu, nez) un paskatīšos TV, bet pēc tam filmu "The Road To Wellville", ko Poga par 0,99 nopirka Ventspils rimčikā. Esot nenormāli smieklīga.
  
  Ā, un vēl šodien maya bija iebraukusi ciemos uz brītiņu, par ko man bija liels prieks. Viņa bija mierīga un gaiša. Un teica, ka mums esot obligāti jārīko atadas no vasaras te, MT. Zvaigžņu nakts. Kā toreiz, pirms gadiem.
  Varbūt sarīkos ar.
  
  Oi, vēl malciņa jāienes, lai nav pa tumsu jāiet.
• 20 rakstapiebildīšu

• 5.8.07 23:49
• Neatceros, izdzēru vienu asiņaino mēriju vai divas? Repsketīvi - vai man viena vēl pienākas?
• 6 rakstapiebildīšu

• 5.8.07 23:50
• Jocīgi, baiļu pagaidām nav nemaz.
  Es jau varbūt esmu stāstījusi par mūsu mājas balsīm? No tām es nekad neesmu baidījusies. Bet nesen T ziņoja, ka esot divus redzējis paejam garām mājai un izgaistam. To nu es laikam (varbūt) negribētu. Lai cik viņi lādzīgi.
• 25 rakstapiebildīšu