6. Jūlijs 2006

• 6.7.06 09:18
• naktī cietu no skaļās galvas sindroma, nevarēju gulēt.
• 3 rakstapiebildīšu

• 6.7.06 18:58
• šaubos, vai ir vēl kāds tāds bēdubrālis kā es, kurš pārvelkas no darba un tup mājās, un ārā vispār iziet labi ja vienu reizi dienā, ja neskaita uzsmēķēšanu uz trepītēm pie kantora. un to pašu vienu - līdz bankai vār pār par ielu paēst. klausos tik stāstus par brīnumaini silto ūdeni jūrā.
• 10 rakstapiebildīšu

• 6.7.06 19:03
• skatos Dom-Foto, blakus 4 bildītes:
  milzīga un neglīta jaunbūve jelgavā - 800 000.-EUR
  neliela mājele Sunīšos - 295 000.-Ls
  Villa ar baseinu Grieķijā, Attikā, 5 min. no jūras - 300 000.-EUR
  Neliela villa Grieķijā, Halkidikos, 100 m no jūras - 220 000.- EUR
  
  upd.
  nav slikta arī būdiņa Majoros, 48 kv.m., ar vienu mazu lodziņu, rozā krāsā, 225 kv.m. zemes, upes pusē - 165 000.- EUR
• 5 rakstapiebildīšu

• 6.7.06 20:39
• pat panorāmu nokavēju.
• 0 rakstapiebildīšu

• 6.7.06 22:56
• b.v. tikko stāstīja:
  braukuši tai laivu braucienā gar stāviem krastiem un puika pēkšņi sakot, lai pietur - viņš gribot uzskriet
  augšā. Tēvs tielējies, ka grūti piestāt, un lai čurā tepat no laivas, draugs tincinājis- priekš
  kam, priekš kam. Bet puika ietiepies - lai pietur un viss. Beigās atklājis iemeslu: viņam esot tāda sajūta, ka, uzkāpis tur augšā, viņš varbūt ieraudzīšot brīnumzemi. Tā viņam jau esot bijis. Piemēram, vienreiz - uzrāpies kaut kādā kalniņā un tur acīm paveras brīnumzeme - līdz apvārsnim nopļauts lauks.
  Skaisti.
  Apstājušies, puika uzskrējis, bet šoreiz nekādas brīnumzemes neesot bijis.
  Katrreiz jau nevar būt.
  
  Bet man arī ir bijusi tā brīnumzemes sajūta. Es to pazīstu.
• 3 rakstapiebildīšu