3. Marts 2006

• 3.3.06 10:05
• tās problēmas ar gulēšanu turpinās. nezinu, gulta slikta vai vieta, kurā atrodas gulta, slikta. naktī pārbīdījām atpakaļ tai vietā, kurā stāvēja pirms remonta, it kā gulēju labāk, bet varbūt tas tikai no pārguruma. un nevar tā gulta tur palikt, tai vecajā, pirmsremonta vietā, jo mēs takš izgāzām vienu sienu, tagad ir milzu guļamistaba, bet gara, kā koridors, un, ja gultu atstāj iepriekšējā vietā, tad visas mēbeles sanāk kaut kā vienā garās istabas malā sabīdītas.
  nezinu, bet varbūt tas vienkārši no sadomāšanās. tā negulēšana.
  kā es viņam teicu vakar, - tu taču zini, - es teicu - kā es māku perfektā adījumā vienu izlīdušu diedziņu atrast, un tad tik vilkt un vilkt aiz tā diega, kamēr viss noārdās, un tad uzadīt vietā kaut ko kroplīgu. - kaut ko tādu kā justa vestīte? - viņš vaicāja. - ne gluži, justa vestīte ir jauka.
  
  ai, vispār jaunu gultu jānopērk. kaut kādu viesnīcas gultu, ziniet, profesionālo matraci. viesnīcās es vienmēr tik labi guļu.
• 8 rakstapiebildīšu

• 3.3.06 17:03
• tagad es tūliņ uz vietas aizmigšu.
• 1 rakstapiebildīšu

• 3.3.06 17:10
• un vēl es tagad gribu uz laukiem. gribu aizbraukt uz pārguruma robežas, kā citreiz, kad licies - nē, nav, nav spēka vairs šodien uz tiem laukiem, bet tad tomēr. saņemas un aizbrauc. un tiec atalgots, jau izkāpjot no mašīnas tiec. ar mieru, klusumu, smaržu, tumsu.
  gribu, elpai aukstumā kūpot, nenoģērbjot virsdrēbes, sakurināt plīti virtuvē un krāsniņu bēniņu istabā, saslēgt sildītājus, uzvārīt tēju. ieslēgt televizoru, lai kaut ko runā, vienalga, ko. dzert tēju, izkravāt somu, vērot tumsu aiz loga. tikmēr kaut kāds siltums jau parādītos, varētu pufaiku novilkt. suns skraidītu iekšā - ārā, pagalmā rietu uz zvēriem mežā, un es rātos,- kas ir, ka nezin, ko grib?, kas te būs, iekšā paliks vai ārā? - un dusmīgi purpinot, slaucītu viņa piebradāto grīdu.ieklausītos skaņās no meža un jūras. satrūkotos, vējā pirms vairākiem gadiem striķos sasietajiem apgleznotajiem šindeļiem atsitoties pret mājas sienu.
  un tad aizslēgtu durvis ar miklu un aukstu atslēgu, ielīstu gultā, ledus saltā, palagi jau tik ātri nesasilst, ielīstu gultā garā kreklā, varbūt pat jakā, sasegtos līdz kaklam, mazā lampiņa degtu, apgaismojot tikai manu galvgali, plašā telpa grimtu tumsā, aiz jotulas stikla durtiņām unguns plaiksnītos un sprakšķētu. sasegtos līdz kaklam, tikai rokas ārā, grāmatiņa rokās, nosalušās. mēģinātu grāmatiņu ar vienu roku turēt. gulta pamazām sasiltu, būtu tas kontrasts patīkamais starp zemdeķa karstumu un degunu auksto, pirkstiem aukstajiem, stīvajiem. telpa tvanīgi smaržotu pēc siltoša un žūstoša koka. nemanītu, kā aizmigtu. gulētu ilgi, ilgi, pamostos gaismā, tīru un skaidru galvu, gulētu un klausītos apkārtnes skaņās, pilnīgi atšķirīgās no pilsētas ierastā trokšņa, vilcinātos kāpt no gultas ārā. siltumā kādas mušas no ziemas miega būtu pamodušās, lidinātos apdullušas un kūtras. miers, miers, miers.
• 12 rakstapiebildīšu