1. Decembris 2005

• 1.12.05 10:33
• Dievs, es karājos Tava mata galā.
• 6 rakstapiebildīšu

• 1.12.05 20:11
• Šitas man patika no Linna Frīdas:
  "Bet vientulību es nekad neatceros.No attāluma tā allaž izskatās kā miers."
• 0 rakstapiebildīšu

• 1.12.05 20:12
• Un vēl tur ir diezgan precīzi par to stāvokli, kādā nonāk neveiksmīga rakstniece, kā, piemēram, es, kad aizbēg kaut kur rakstīt. Viņš ir visu ko saplānojis un gatavojies, un ir pārliecināts, ka "... agri vai vēlu es būšu gatava, gribēšu ķerties klāt."
  Tālāk seko galvenais:
  "Katru vakaru stāsts šķiet iespējams, un katru rītu es dodos uz pludmali nopeldēties. Un tad, kad atgriežos, vārdi nav nekas, tie ir mazāk kā nekas. Tie krāpjas un melo."
• 12 rakstapiebildīšu