* * * - 12. Maijs 2005

12. Maijs 2005

12.5.05 09:19
Ja tic tam, kā izskatās debesis aiz loga, ja tic tam, ko rāda termometrs pie saulē sasilušā mūra (muļķības viņš rāda), ja tic tam, ka ļoti drīz salidos putni no Austrālijas un Indonēzijas, tad jāpieņem, ka vasara būs.
Vismaz kādam.
0 raksta piebildīšu

lasīšana
12.5.05 09:22
Es to Rotu izlasīju ar mokām, Tu viņu vari dabūt atpakaļ, žēl, ka vakar aizmirsu paņemt līdzi uz to jocīgo leišu teātri; viņš atkārtojas un atkārtojas, un, līdzko kļūst interesanti, tā viņš pakāpjas soli atpakaļ vai aizlec uz priekšu, un sāk skaitīt savus psihoanalītiskos pātarus.
Tagad, ārpus rindas kārtības, aizrāpies priekšā kaudzei citu nelasītu un, lielākoties, biezu grāmatu, man stāv uz galda, reku, plāns un jauks, pieticīgs un pelēks Griškoveca "Reki" (paldies, Dogvila!!!), gluži svaigs. Un bailes pieķerties klāt.
8 raksta piebildīšu

12.5.05 15:43
Nevaru vairs atrast to brīdi laikā nedz noteikt tās robežas telpā, kad/kur es piederētu tikai sev.
Miegu neskaitīsim, labi?
13 raksta piebildīšu

12.5.05 18:45
Uzinstalēju sev skype, drausmīgi podīgi, komunicēju ar Pogu, man nav mikrofona (nebija), viņai ir, tad nu abas rakstījām čatiņā, bet es visu laiku vēl varēju dzirdēt kā viņa ķiķina, šņākuļo un klukst. Un sit pa klavieri. Un kā augšējais kaimiņš dauza sienā vai grīdā naglas.
2 raksta piebildīšu

12.5.05 20:54
Un tad vēl man ir (un vienmēr ir bijusi) tāda īpašība, ka es neko daudz neuztraucos par to, vai bērni ir paēduši. Ir taču tādi vecāki, kuri uzskata, ka bērnam katru dienu kaut kas jāēd, un varbūt pat kaut kas silts un veselīgs. Es dažreiz gan simulēju šīs rūpes, visticamāk - pati sev, ne jau apkārtējiem, tomēr patiesībā man tas nerūp. Es, tagad, piemēram, ceru, ka neviens neprasīs vakariņas. Jo man liekas, ka vakariņas bērni prasa tikai tādēļ, lai iespītētu vecākiem. Un ja man prasa, nu tad, ziniet, tad es tomēr kaut ko iedodu. Jo esmu labi audzināta.
16 raksta piebildīšu