7. Marts 2005

• 7.3.05 13:42
• Lasot racoonu, atcerējos tos divus izcilos vēlēšanu aģitācijas stendus (nezinu gan, vai tos tā var nosaukt) Vērmaņdārzā.
  
  Vispirms ieraudzījām vienu. Bija tā: ejam jau pa tumsiņu uz kino, ceļš ved cauri parkam. Skat, - es saku, vēl atrodoties ielas otrajā pusē - mistkaste deg!
  Ejam tuvāk - nudien deg! Un tā vareni, lielu, stāvu un kuplu liesmu, nu gluži kā tāda mūžīgā uguns. Pat pionieru ugunskurs tik skaisti nedeg.
  Pieejam vēl tuvāk - nē, laikam nav miskaste - uz vienas plaknes kaut kāda galva virsū.
  Ejam vēl tuvāk - deputāts!
  Vairs jau neatceros, no kādas partijas.
  Un liesma ar menaz nav īsta, kaut kāda lupata gaisā tirinās,- ventilators, radīdams diezgan ievērojamu troksni, to lupatu plivina. Un lampiņas izgaismo.
  Bet nu pagabalu - uguns kas uguns.
  Cilvēki, visi, kas ierauga, tādi priecīgi un smaidīgi paliek. Baigais ekšens.
  
  Otru vakaru atkal ejam uz kino - un, skat, parka stūrī vēl viens deputāts uzradies. Dažādības labad mākslinieka fantāzija šim nav pierīkojusi liesmas imitāciju, bet tādu krāsainu lupatas cauruli/tārpu, kas pa gaisu plivinās.
  (Bet lielais ugunskurs parka otrā pusē tobrīd kaut kā neveiksmīgi bija pār malu pārkāries, laikam vējš nepreizi pūta).
• 2 rakstapiebildīšu