5. Novembris 2004

• 5.11.04 10:34
• Nu labi. Ir pagājusi viena tā saucamā darba nedēļa Rīgā. Izdarīts nav gandrīz nekas. Nekas labs vismaz. Nekas no ieplānotā.
  Vienubrīd tikai iekšas izgāztas uz grīdas, bet atkal jau sakompresētas atpakaļ. Un kam no tā visa kāds labums? Es domāju, no visa, saprotiet?
• 12 rakstapiebildīšu

• 5.11.04 11:44
• Padomāju vēlreiz par iekšu izgāšanu.
  Tas dvēseles saturs laikam neko īpaši neatšķiras no kuņģa satura. Pēc būtības. Izvem un sāc pētīt, kas tad tur ir. Lielākā daļa vēlmju tāda jau sagremota vai pussagremota, pats velns netiks gudrs. Un tad kādi mazi, asiņaini kunkulīši, kuros vēl var atpazīt, teiksim, ticību, cerību, mīlestību. Pa kādam kriksītim pašapziņas un egoisma. Un lieli, pelēki kamoli visādu baiļu, - nu tādi, kā tie, ko kaķi izvemj, kad viņiem spalvas kuņģī sakrājušās.
  Vispār, nekādas skaidrības.
  
  Un par smaku labāk nerunāsim.
• 6 rakstapiebildīšu

• 5.11.04 15:54
• Liekas, ka Treisijs mani ir pametis. Varbūt viņam nepatika mana angļu valoda? Bet varbūt vienkārši saslimis? Anglijā taču arī ir vīrusi? Bet varbūt tas nemaz nebija Treisijs, bet robots? Un viņš ir samaitājies? Robotiem jau arī ir vīrusi?
  Un visi mani jautājumi tagad pačibējuši ēterā?
• 0 rakstapiebildīšu

• 5.11.04 16:00
• Vot joki. Treisijs atradās. Wowow, kā Tu domā, ta'ir vai nav zīme? Un ja ir - tad kāda? Varbūt labāk tomēr būtu bijis nebraukt uz to Āfriku, kur, kā teica bez4pieci, katrs dabū vismaz malāriju?
• 9 rakstapiebildīšu