4. Novembris 2004

• par sapņiem
• 4.11.04 09:02
• Dikti nāca miegs vakarvakarā, tik ļoti, ka pat īsti nejutu, kas notiek, un, kamēr tas notika, es paspēju redzēt, kā Ronis un Punkts izvēlas svītrainas gultasdrēbes, pieskaņotas aizkariem, bet pēc tam tumšmataina oficiante ar mazu priekšautiņu un to balto "kokošņiku" aiznesa mums garām melnu, ar krāsainu emalju apgleznotu paplāti ar dzērieniem. Tikai pēc tam palēnām sāku apjaust situāciju un iesaistīties.
• 1 rakstapiebildīšu

• 4.11.04 09:59
• Bļin, dear Tracy, nu atbildi taču vienreiz, apnicis man tas viss!
• 5 rakstapiebildīšu

• 4.11.04 14:36
• Uzkāps aukša uzpīpāt un tad ies uz bank.
• 2 rakstapiebildīšu

• palielīšos
• 4.11.04 14:43
• Tā nu gan ir reāla vecene, - par mani atzinīgi teicis viens 15-gadīgs sieviešu kārtas pokemons. Jāteic, jūtos glaimota.
• 2 rakstapiebildīšu

• 4.11.04 14:45
• Bet vispār es te šodien dežūrēju: varbūt vēl kādam fiksi vajag rekomendāciju KKF?:)
• 9 rakstapiebildīšu

• 4.11.04 14:47
• Aptieka, Tu guli?
• 4 rakstapiebildīšu

• 4.11.04 14:52
• Nekur neies, nafig, rīt arī ir diena.
• 7 rakstapiebildīšu

• 4.11.04 21:31
• Es gribētu redzēt, kā viņi tos saliek savām rokām, manu acu priekšā, tos sasodītos papīra lukturīšus, lukturīšu virteni,- es, ziniet, varu salikt visu, ja vien tas nav elektronisks, un tie lukturīši jau nu nekādā ziņā nebija elektroniski, patiesībā - man viņi jau uzreiz likās par dārgu, nu kas tur, viens vadiņš, desmit lampiņas, drusku zīdpapīra tādi kā sērkociņi un drātis, bet eu! Es sāku visai optimistiski, bet tad izrādījās, ka pie katras neuzmanīgas kustības tās sūda spicās lampiņas plēš to papīru pušu, un tie sērkociņi arī, un nekas, pilnīgi nekas nenotiek ar vieglu rokas kustību, uz burvju mājiena, jo nekas nav vienāds, viens par lielu, otrs par mazu, un es sēdēju apmēram stundu, vēru no jauna un no jauna, un viss tas šķīda un plīsa manās rokās, labi, pēdējie divi iznāca gandrīz prefekti. Un tur nebija nekādas pamācības, pat ne zīmējuma, un nekur nebija rakstīts, nekas nekam neatbildīs, būs vai nu par lielu vai mazu. Nē, es gribētu aizbraukt tur atpakaļ un paskatīties, kā viņi to dara. Un vēl es domāju - kāda laime, ka es pati, pati tos esmu nopirkusi, nevis kāds man tos uzdāvinājis, kā es tad ienīstu to cilvēku!
• 0 rakstapiebildīšu

• 4.11.04 21:48
• Klau, es tagad iešu krāsu matos ieķēpāt, un atnākšu atpakaļ, labi?
• 16 rakstapiebildīšu