13. Augusts 2004

• 13.8.04 15:10
• Nu kā tā var - manos gados - paskatos un viņa bildi, un uzreiz viss iekšā sasilst, un ne ta raudāt, ne smieties gribas.
  Tas taču nav normāli.
  Un ko es darīšu, kad man paliks tikai tās bildes?
• 8 rakstapiebildīšu

• 13.8.04 15:57
• Un vai tad par mīlestību nevar teikt tā pat:
  
  ...pēkšņā nāvē aizgājusi...
  
  ...pēc īsas un grūtas slimības mūs pāragri pametusi...
  
  ...pēc garas un grūtas slimības mūs atstājusi...
  
  (Un nekad taču neraksta, ka pašā laikā, tb savlaicīgi un visiem par prieku?)
  
  
  
  tfu, tfu, tfu
• 6 rakstapiebildīšu

• 13.8.04 17:41
• Visi devušies piektdienas izpriecās, nu ja.
• 12 rakstapiebildīšu