29. Maijs 2004

• 29.5.04 08:59
• Pasauksim sauli.
• 5 rakstapiebildīšu

• 29.5.04 10:02
• Interesanta laika ziņu lapa: http://meteolv.eclub.lv/zinas.html
  (es aizmirsu, kā tos ahrefus taisa, piedodiet)
  Īpaši man vienmēr patīk sinoptiķu komentāri:)
• 0 rakstapiebildīšu

• 29.5.04 16:20
• Man te mājās pēkšņi uzvēdīja govs pļeku smarža. Diezgan patīkami. Tikai nesaprotu, no kurienes.
  
  Un vēl, pie sitimārketa, tā, kas uz ganību dambja, ganās pīļu pāris. Nāk laikam no Viesturdārza. Cilvēki baro. Mēģināja nogaršot manas cigaretes pelnus. Domājams, drīz viņas sāks nākt visas.
• 2 rakstapiebildīšu

• viss krājas
• 29.5.04 20:59
• No ārpuses jau viss izskatās jauki. Nemaz nevajag daudz. Bet kāpēc vienmēr pietiek laika tikai ārpusei?
  Krājas nešķirotas fotogrāfijas, gadiem krājas, un tukšas kastes krājas, un kastes ar visādiem sīkumiem krājas, un veļa un zeķes krājas, jaunās pamanās sajukt ar vecajām, skapī mēteļi krājas, šalles un cepures un vecas somas, un mazlietoti/nelietoti/nelietojami/nolietoti apavi krājas, un maize sacietē, grēks, jāmet ārā, un nelasītas avīzes un izlasītas avīzes, un žurnāli kaut kādi, un grāmatas jaunās krājas, un ledusskapī iepelējuši tomāti krājas, un vēl tur nezkāpēc apakšējā plauktā vienmēr ūdens krājas, netīrā veļa krājas, vidādas nesaprotamas zīmītes uz galda krājas, izdegušas spuldzītes krājas un jaunas pašas no sevis neskrūvējas, nagu lakas dīvainās krāsās krājas, neizlietoti šampūni un sejas krēmi krājas, sejas tonim nepiestāvošas lūpkrāsas krājas, nezināmas iedarbības medikamenti krājas, pretiedeguma losjoni ar sen beigušos lietošanas termiņu krājas, salauzti fēni un gludekļi un lietussargi krājas,puetkļi krājas, nespēks krājas, - vot, iešu un aiziešu no šejienes, un sākšu tīrā un tukšā vietā no jauna, ko, a?
  
  -atcerējos - vienīgi nauda nekrājas, tā viņš ir.
• 7 rakstapiebildīšu

• kalendārās šausmas
• 29.5.04 21:58
• Dīvaina lieta tāds kalendārs. Nu, man ir tāds neliels blociņš, plānotājs, un tur sākumā, kā jau parasti, viss šis gads iekšā, visi 12 mēneši.
  Un lūk, tie trīs vasaras mēneši man visi savilkti desās un rimbuļos, dienas un nedēļas, -tur nepatīkamas darba lietas, tur nometnes Meža vecim, tur izbraukums, tur varbūtējā iespēja padzīvot laukos, tur laiks, ko vajadzētu atlicināt tulkošanai.
  Un divējas tādas pilnīgi pretējas izjūtas piedzīvoju, skatoties tai blociņā.
  Vakar, piemēram, mani gluži paranoiskas bailes pārņēma, ieraugot tos pilnīgi tukšos četrus mēnešus no septembra līdz decembrim. Kaut kā tā pēkšņi ieraudzīju.
  Nu šausmas!
  Tādi četri tīri kvadrāti, mazas dieniņas rindās, un pilnīgi nekā! Un kas gan viss vēl var notikt, gadīties tai laikā?! Un kas notiks??? Nē, man grūti to izstāstīt, nu aptuveni tāda sajūta, it kā tie tukšie laukumi man draudētu.
  Un tad atkal šodien. Uz tiem trīs piesvītrotajiem skatoties.
  Šausmas!!!
  Tāda sajūta, ka jau beigušies, jau cauri, nu! Viss sadalīts tādās sīkās vienībās, visa skaistā, garā, brīnišķā vasara, kas bērnībā bija bezgalīga un nepārredzama! Un, šķiet, vēl gluži nesen es dzīvoju tās vasaras laukos Dieva mierā bez rūpju un raižu. Bet nu - paskaties kalendārā un redzi, ka nav vairs.
  Čik, čik un atkal jau rudens.
  Un tā katru gadu.
• 3 rakstapiebildīšu

• 29.5.04 22:55
• Nu ja. Liekas, ir tā - laika mērīšana, plānošana, dalīšana, jebkādi atskaites punkti laiku saīsina. Darba dienas - brīvdienas. Atvaļinājumi. Iepriekšparedzēti pasākumi. Jāņi. Ziemsvētki. Dzimšanas dienas. Mēnešreizes.
  
  Gribētos peldēt bez pieturām.
• 4 rakstapiebildīšu