8. Aprīlis 2004

• par arodiem runājot
• 8.4.04 13:23
• Ai, nē, nu man ir vājība uz tiem dakteriem. Tiem īstajiem, ar lielo D. Ar to viņu šķietamo visspēcību, ar to viņu patieso bezspēcību, ar kuru visu mūžu jādzīvo. Ar to skarbo humoru. Ar tiem baltajiem ķiteļiem. Ar tām labajām acīm.
  Tas man laikam no nelaiķes Omītes iedzimis. Tiesa, viņai bija arī vājība uz pastniekiem un policistiem, un virsniekiem. Proti, visiem, kas formā. Pastnieki ar tajos laikos formas nēsāja. Nē, uz ugunsdzēsējiem viņai, tā sacīt, nestāvēja, uz tiem ne.
  Bet man tikai uz dakteriem. Ja mēs par arodiem runājam.
• 1 rakstapiebildīšu

• UN
• 8.4.04 13:29
• Kā tas var būt, ka manā frenlistē parādās cibiņi, kurus es neesmu paņēmusi par draugiem?
• 14 rakstapiebildīšu