8. Marts 2004

• 8.3.04 00:14
• Neatceros, kad pēdējo reizi būtu bijusi tik nogurusi: caur negulētu nakti, caur skriešanos ar laiku, caur bērnu smiekliem un asarām, caur pieaugušo garlaicīgām runām, caur netīru trauku grēdām - izspraukusies - sāp mugura, sāni sāp, galva, sirds, kājas, rokas, viss.
• 1 rakstapiebildīšu

• 8.3.04 00:41
• Maza dāvana sev pašai: nepucēšu šovakar zobus. Iešu gulēt ar rūgtās šokolādes garšu mutē.
• 3 rakstapiebildīšu

• 8.3.04 13:24
• Poga, vakar Getliņos sapīpējusies zaļo, nopirka un uzdāvināja man bērnu somiņu - melnu suni bez izteiktām sugas pazīmēm. Un tagad pieprasa, lai es ar to suni ejot uz Toskas pirmizrādi. Obligāti. Citādi - naids uz mūžu.
  (labi vēl, ka tā - jo sev viņa nopirkusi somiņu - rozā pūdeli, atbaidošu. Bet nu Pogai jau piestāv viss, eh jaunība, jaunība)
• 4 rakstapiebildīšu

• 8.3.04 16:38
• Ik pa laikam man uznāk nepārvarama vēlēšanās uzrakstīt dzejoli. Bet nevaru. Ko darīt - iet kursos vai kā?
• 27 rakstapiebildīšu

• 8.3.04 23:18
• Sagrāba mani slimība, pažņaudza un tad palaida vaļīgāk. Ir labi zināt, ka kāds jūt līdzi. Varbūt tieši tāpēc, maita, atlaidās.
• 4 rakstapiebildīšu