3. Novembris 2003

• 3.11.03 16:59
• Lūk, nevaru saņemties aizvest salabot tējkannu un nodot veļu mazgātuvē. Nevaru, nevaru, tad tas, tad šitas, un nu jau ir par vēlu. Un neslēpšu - es esmu apmierināta, ka ir par vēlu. Un tomēr kaunos, ka reizēm netieku galā ar tik vienkāršām saimnieciskām lietām. Un rīt atkal jau no paša rīta domāšu par tējkannu un veļu, tējkannu un veļu. Bet rīt laika būs vēl mazāk, un es atkal to neizdarīšu.
  Un man taču jāmācās ar visu tikt galā pašai.
• 9 rakstapiebildīšu

• "Nost ar mīlestību!" - filma, uz kuru nekādā gadījumā nav vērts aiziet
• 3.11.03 21:57
• čaumala
  
  upd.
  sagribējās paskaidrot, ka man nav itin nekas pret vieglām, izklaidējošām filmām, bet šī nu reiz ir garlaicīgākā no visām, ko esmu redzējusi... pat 60-o gadu šķietami perfektā stilizācija ir tik neīsta kā tikko drukāta modes žurnāla glancētās lapas
• 3 rakstapiebildīšu

• 3.11.03 22:16
• Katru vakaru ir tā, ka es kaut ko gribu, un nezinu - ko. Zinu tikai, ka man tā nav, nebūs, nav. Un lūdzu bez asprātībām - tas nav sekss, par ko es te runāju. Tā ir tāda skumja un dīvaina nepiepildītības sajūta, kas traucē dzīvot kā nepareizs telpas apgaismojums vai slikta mūzika.
  
  It kā kaut kas labs, vajadzīgs nebūtu izdarīts, vai arī būtu izdarīts kaut kas slikts... vai kaut kas piemirsies, - svarīgs, un nekādi nav iespējams atcerēties.
  
  Mazliet tās ir arī bailes - un nav skaidrs, no kā. Un vēl tas ir nemiers - nemiers miesā un garā, mana mirusī omīte kādreiz sūdzējās, ka viņa nevarot gulēt, jo "ēd kājas"... tāda kņudoša (ne kutinoša) sajūta kājās, ar ko nekā nevar izdarīt. Un tādos vakaros man ir tā sajūta viscauri.
  
  Un tad es skatos monitorā, skatos lodziņā, liekas, - ja es te uzrakstītu kaut ko patiesi labu, būtisku, varbūt tā pārietu, šī neciešamā sajūta.
  Bet man nav nekā būtiska, ko pateikt.
• 7 rakstapiebildīšu

• 3.11.03 22:39
• Vienīgais e-mails, kuru es šodien saņēmu, neskaitot reklāmas, bija ar bankas kontu, uz kuru man jāpārskaita nauda. Nepatīkami.
• 32 rakstapiebildīšu