25. Oktobris 2003

• vakarnakt
• 25.10.03 13:28
• Elektrizēts putuplasta sniegs gaisā, uz drēbēm, matos, pa grīdu, pie sienām, pie griestiem, elpvados, deguna blakusdobumos, acīs, lūpās. Bērnišķīgs prieks, kādu tik sen nebiju izjutusi.
  
  Un vīrieši - jūs, nu jūs visi - jūs esat tik gudri un patiesībā labi! Goda vārds. Un jūs, sievietes, jūs arī, un vēl tik skaistas un trauslas.
• 2 rakstapiebildīšu

• 25.10.03 18:56
• Izvedu suni. Tas nozīmē - izlaidu mazajā pagalmiņā. Pagalmiņš piebiris kļavu lapām, lapas klāj slapjš sniegs. Šoreiz suni tur neaizmirsu, aigāju pakaļ pēc minūtēm divdesmit. Kļavu lapu tik daudz, ka ar grūtībām tumsā sameklēju suņa kaku, ko uzvācu ar plastmasas masiņu un iemetu speciālajā kaku miskastē.
  
  Mājās pašlaik ir kaut kā neierasti omulīgi. Siltas gaismas, smaržīga svece. Un neko negribas - tas tak ir vislabākais - neko negribēt.
  
  Ēdīšu makaronus ar sieru un skatīšos anekdošu šovu 3. programmā.
  
  Un mēs esam tikai divatā ar bērnu. Tas ir tik labi - nevienas svešas enerģijas.
• 2 rakstapiebildīšu