18. Oktobris 2003

• v Pariž, v Pariž!
• 18.10.03 01:30
• Nu lūk.
  Un es, tātad, uz to Parīzi.
  Bet sākumā uz Disnejlendu.
  Tukšu pauri.
  Zinu, ko mugurā vilkšu, bet grāmatiņu palasīt, lai izdomātu, kur iešu, ko redzēšu - tam, redziet laika nepietika.
  Bija jāstrīdās ar bv par to, kurš no mums ir jucis.
  Spēle beidzās ar neizškirtu: 98:98
  Man būs zila jaciņa mugurā un pilnīgi nekādu ideju prātā.
  Nu bet. No otras puses - kas ir divas dienas. Nu, bērnu Eifeļtornī jāuzved? Jāuzved. Pie Sēnas jāpastāv? Jāpastāv. Nu, varbūt kādā bukinistu bodītē jāielien, bet šaubos, vai tur kas iznāks - puika dīks.
  Nu, FNACā jāieiet. Bet tas bailīgi, tru var nemanot visa diena paiet. Visa viena diena no divām.
  Nu - Parīzes Dievmātes katedrālē acis jāiemet.
  Nu - uz cilvēkiem jāpaskatās. Kā viņi tur kafejnīcās sēž. Un jāpasēž arī - varbūt jāpatur rokā franču avīze un jāizliekas, ka lasu. Lai domā, ka es francūziete. Brilles man, galu galā, nev nekādas parastās.
  Nu, Triumfa arka man nepatīk, nē.
  Nu, Elizejas lauki arī neiedvesmo.
  Nu un Pigala laukums ir tāds maziņš. Tas labāk tumsā izskatās. Nu, pastāvēšu tumsā uz Pigala laukuma. Moš Pigalu satikšu.
  Ko vēl?
  Monmartra - nepieminiet. I dzirdēt negribu.
  Varbūt jāpaņem taksis un jāsaka, lai izvadā pa nomalēm? Patiešām.
  
  Dzīvosim - redzēsim.
  
  upd. Ak, un luvra, luvra... man jau patīk. Bet divas dienas...
• 18 rakstapiebildīšu