25. Augusts 2003

• 25.8.03 15:10
• Vasara ir aizslēgta,
  Atslēga ir nolauzta.
• 5 rakstapiebildīšu

• māja un jūs
• 25.8.03 16:31
• Jūs, visi, kas braucat pie manis ciemos, jūs, tie, kurus es mīlu, un tie, kurus es mīlu mazāk, jūs, kuriem es gribētu dāvāt vislabāko, ko spēju - man ir tik ļoti žēl, ka es nevaru jums parādīt savu māju, to māju, kurā jūs esat ciemojušies neskaitāmas reizes, to māju, kuru esat redzējuši, kurā gulējuši, ēduši, dzēruši, klausījušies mūziku, runājuši, priecājušies, dejojuši un skumuši, un citreiz strīdējušies; māju, par kuru jums ir kaut kāds priekšstats, viedoklis, ā,- tur ir forši, jūs sakāt, - un tas nav nekas, tie ir vārdi, kas pilnīgi neko par manu māju nepaska - un nav manos spēkos ko mainīt, lai cik karsti es to vēlētos, tā ir kā burvestība, -jo māja slēpjas no jums, māja pārvēršas jūsu ierašanās brīdī, un tikai tad, kad jūs visi esat prom, kad šeit nav vairs pat jūsu pēdu, bet jūsu aizmirstās mantas ir paslēptas dziļi skapjos, tikai tad tā atkal nomet plīvurus, atver acis, atgūst balsi, ar mani kopā domā un jūt, un klusē, un skatās ārā pati pa saviem logiem, un ir man pateicīga, un mīl mani tā pat kā es viņu, un jo vienāka es šeit esmu, jo labāk es viņu redzu, jo dziļāk izjūtu, jo tuvākas mēs esam: es - mājā, mājā mežā, mežš pie jūras, un viss zem vienas lielas un slepenas, tikai man piederošas debess.
  
  Bet tikko jūs atbrauksiet, viņa paslēpsies atkal svešajiem skatiem. Un es nekad jums to nespēšu uzdāvināt, to, kas man ir.
  
  (Tikai reizi māja nepaslēpās, kad es atvedu šeit vīrieti, kurš vairāk bija es nekā viņš pats - miesīgi un garīgi. Viņš bija noslēpies manī, un māja viņu vienkārši nepamanīja. Liekas, tas bija sen.)
• 10 rakstapiebildīšu