14. Augusts 2003

• 14.8.03 09:57
• Naktī nolijis spēcīgs lietus, pagalms peļķēs, izmircis, zem kājām žļurkst, es neko nedzirdēju, jo gulēju ar miega zālēm. Bet rīts maigs, mitrs, sutīgs, taču vēl ne karsts. Viss smaržo, pēc sēnēm, tām, kuras vēl dziļi zemē. Lietus bijis tik traks, ka putni nav raduši patvērumu biezajos ozola zaros, bet paslēpušies zem tupeļu šķūnīša jumta pārkares, - es tos iztraucēju, ejot uz āra havaju, un viņi, vairāki, ar lielu troksni, tāpat gar šķūņa sienu turēdamies, iespurdza malkas grēdā. Bet viens bija ielidojis darbarīku šķūnītī, izmisīgi sitās gar logu. Noķēru viņu, - tāds paliels melns putns, varbūt meža strazds, - tikko sajutis manu roku pieskārienu, kļuva mierīgs, bet sirds sitās kā negudra - putniem jau vispār ir ātras sirdis - iznesu ārā un palaidu skaidroties sākušajās debesīs.
• 0 rakstapiebildīšu

• 14.8.03 22:24
• Esmu Rīgā. Apmulsusi.
  Un vēl, kā par nelaimi, izlasīju mikstmiesis poustu par vārnu ar salauzto spārnu. Un nu man to vārnu gribas pievākt. Bet es labi zinu, ka tas nebūtu prātīgi. Bet es jau reti kad rīkojos prātīgi. Varbūt tomēr šī būs tā reize.
• 1 rakstapiebildīšu