13. Augusts 2003

• 13.8.03 13:45
• MT nakts bija apmākusies. Zvaigznes, ja arī kāda izkrita mākoņiem cauri, tad jau nodzisusi; kā akmentiņš noklaudzēja, atsitoties pret mājas jumtu.
  
  Bet savas vēlēšanās es tik un tā piepildīšu.
• 1 rakstapiebildīšu

• nogurums
• 13.8.03 14:43
• Naktī aizmigt nevarēju līdz četriem, klausījos kā MV elpo, pierakstīju domas, kas visas no rīta izrādījās blāvas un mazvērtīgas, aizvedu MV uz nometni (biju uz vienu vakaru viņu no turienes izcēlusi - rīkojām masku balli bērnu nama bērniem), pēc tam Vārnu uz Ventspili vedu. Vārna, gudrais putns, pa ceļam teica tā: cilvēks nevar būt labs, ja nav gudrs, ja nav viņā prāta gaismas.
  Mājup, jau bez Vārnas braucot, izdarīju vienīgo iespējamo tālāko secinājumu: gudram cilvēkam ir izvēle, viņš var būt gan labs, gan ļauns; muļķis tikai un vienīgi slikts.
  
  
  Esmu ļoti ļoti ļoti nogurusi un bēdīga. Un izklaidīga. Labi, ka grāvī neieskrēju. Kārtējā stulbā ainiņa no manas autobraukšanas prakses: benzīntankā iebraucot, plaši žestikulējot, lūdzu apkalpojošajam puikam, lai parāda, kurā pusē man bāka. OK, kad veiksmigi pieparkoju pie tanka un pat (!) atceros, kurā vietā man autosalonā atrodas poga, ar ko atver bākas vāciņu, jūtos jau tik apmierināta ar sevi, ka par tālāko vairs neinteresējos un turpinu vāvuļošanu ar Vārnu. Pēc minūtēm piecām palūru ārā un konstatēju, ka nekas nenotiek, puisis stāv un gaida - neesmu nosaukusi ne benzīna marku, ne daudzumu. Sēžu, pļurkstu, it kā uz viesībām atbraukusi. Vai kino skatīties.
• 20 rakstapiebildīšu

• 13.8.03 22:04
• Keruaka "Ceļš" man ātri apnika.
  
  Saulrietā debesis rietumu pusē bija kā perlamutra gliemežnīcas vāks maigi pārliecies pār jūru un krastu.
  
  Pēdējais vakars MT. Bet uz drīzu redzēšanos.
• 4 rakstapiebildīšu