Par šo un to

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Maijs 19., 2009


12:07 - ko nozīmē palikt bez interneta?
Sākumā liekas, ka brīnišķīgi - nedaudz atpūtas un tā, pamanīju, ka uzrodas arī brīvāks laiks, kad šo to citu padarīt, taču tagad, kad atkal esmu pie sakariem, jau kuro dienu nevaru tikt prom, jo ir sakrājušies darbi, kas iepriekš nav izdarīti... Laikam jau ir arī darba nzūdamības likums, ko vienā dienā neizdari, veltīgi cerēt, ka tas kaut kur pazudīs... Acis jau sarkanas, burtiņi šilierējas, bet iespējams, ka beidzot esmu visu vajadzīgo sagatvojusi, nosūtījusi, saņēmsi un atbildējusi,,, uff, jāiet pēc tējas!

(ir doma)

Aprīlis 30., 2009


12:49 - Vai tiešām laiks sācis iet ātrāk...
Pēdējā laikā aizvien biežāk pieķeru sevi pie domas, ka nevaru visu paspēt... tik daudz ko gribas un tik daudz ko vajag, ka atkal sāk pietrūkt atelpas, lai gan no otras puses... tā mierīgā dzīve jau nemaz tik laba nebija :)
Jā, ir pilnīgi skaidrs, ka pārvāksimies uz pelējumu, vismaz uz vasaru točna, jo īsti nav citu variantu. Man no rudens iespējams būs vēl pāris nodarbības klāt, tad jau atkal kaut kā, bet šobrīd tā sajūta, kas agrāk reizēm ieradās pašās mēneša beigās, tagad iestājas jau dažas dienas pēc algas dienas, nav īsti izturama, var jau cilvēks taupīt utt, bet ja jāsāk šķirot rēķinus apmaksājamajos un neapmaksājamajos, tad ir kaut kas jāmaina!

Saņemšu savu superīgo atvaļinājuma naudu vasaras sākumā un būs vien krietna daļa jāiegulda remontā, lai kaut kas sāktos, ctādu jau jūtu, ka mātei tā enerģija noplakusi, bet es zinu, ka tad, ja iesāksim, tad arī izdarīsim, bet nu viegli jau nebūs :D

p.s. man riebjas pakot ceļa somas, tā kā mājās atgriezīšos vien pirmdien, visticamāk uz vakara pusi, jāsaliek gan sev, gan sīcim viss vajadzīgais un zinot, ka kamēr es likšu iekšā, viņš pamazām vilks ārā, viegli nebūs :D

(ir doma)

Aprīlis 14., 2009


13:02 - Lieldienu festivāls
Es tomēr dievinu tās brīvdienas pēc kurām gribas atpūsties, jo tas patiešām nozīmē, ka laiks beidzot pavadīts vairāk nekā tikai lietderīgi... Šo dienu kontā ir viena gandrīz pabeigta siltumnīca (tie, kas iedomājas tādu standarta maziņu būdiņu, ko apvelk ar plēvi būtu tikpat pārsteigti kā es, kad ieradāmies notikuma vietā - siltumnīca bija MILZĪGA!), ciemošanās pie mammas un Z. veiksmīgi ir izvākusies no vecā dzīvokļa un ar mūsu laipno palīdzību visas pekeles ir jau jaunajās mājās... Ak jā, būtu grēks nepieminēt, ka šajās dienās ir apēsta mēneša norma... ja spētu piecelties agrāk, labprāt skrietu no rītiem....

Bet vēl svarīgāk ir tas, ka nemaz nemanot šādi rosoties, ļoti daudzas lietas atkal saproti, redzi no malas, ir laiks padomāt... Satiekot patiešām iedvesmojošus cilvēkus un atslēdzoties no ikdienas vides, smadzenēm saņemot svaigu pavasara gaisu ar dvesmām no jūras, domas sakārtojas... nemanot atrodas atbildes uz jautājumiem un lai gan tas problēmas neatrisina, tomēr kaut kāda gaisma tuneļa galā parādās...

p.s. vispatīkamākais pārsteigums atgiržoties bija netikšana dzīvoklī.... Izrādās Kaķis, kurš aptracis uz pavasari lēkājot pret durvīm bija aizbīdījis pavisam nelielo aizbīdni, ko var atvērt tikai no iekšpuses, un nelaida mūs iekšā... dienas prieks - braucot no talkas mašīnā bija gana daudz instrumentu, lai L. durvis dabūtu vaļā :) un prieks nr.2. - viņam atkal bija iemesls justieks kā vecim un uz brīdi justies kā dienas varonim ;)

(2 raksta | ir doma)


> Go to Top
Sviesta Ciba