|
|
|
Februāris 10., 2009
15:48 - Par mainīšanos...
Es esmu no tiem cilvēkiem, kas netic tam, ka cilvēki spēj mainīties... Nu varbūt lielās eksistenciālās lietās, jā, kad pats saprot, ka citādi aizies pa pieskari, tad varbūt jā, bet tādos netikumos, kas varbūt tuvu stāvošajām personām traucē dzīvot, bet pašam ne - tam nu es neticu! Tikai tad ja veic smadzeņu skalošanu kādā sektā - tas gan diemžēl ir iespējams...
Tātad, ja vienu reizi tiec, lietosim vārdu - pievilta (vīrietis dzer, palaiž rokas, krāpj vai veic tamlīdzīgas operācijas, kas tev nepatīk), tad reāli ņemot pastāv 99% liela iespējamība, ka tas notiks atkal. Tīri humānu iemeslu dēļ var jau protams piedot un cerēt, ka viņa vārdi "es tā vairs nekad nedarīšu" piepildīsies, bet šādam notikumam var piešķirt statusu, kas jau tuvojas brīnumam. Ja tomēr notiek tā, ka vienīgā reize ir arī pēdējā, nevar nemaz aiz prieka gavilēt, jo iespējams, ka šams tikai kļuvis gudrāks un tu par citiem gadījumiem nezini. Tieši tāpēc es cilvēkiem ticu tikai līdz pirmajam gadījumam, pēc tam vairs ne! Tomēr visbiežāk viņi nebūt nekļūst gudrāki un otrā reize pienāk, tad jau gan cerības uz brīnumiem ir ļoti tuvu 0 un ir gandrīz pilnīgi skaidrs, ka būs arī trešā, ceturtā un piektā reize...
Bet - kāpēc sieviešu prasības ir kļuvušas tik zemas? Jo ļoti daudzos gadījumos tiek piedots gan pirmais, gan otrais, gan pārējie gadījumi. Vai varbūt tie pāri darījmi nav nemaz tik būtiski, ja jau tos var paciest? Un ja jau var paciest, tad kāpēc jāpinkšķ spilvenā vai atbalsta personai uz pleca? Ar mums notiek tikai tās lietas, ko mēs pieļaujam, skarbi, bet tā ir... Protams, jāņem vērā arī demogrāfiskais faktors, ka visām veču nepietiks, bet vai tāpēc jānolaižas tik zemu? Tikai tāpēc, ka visdrīzāk atradīsis kāda cita, kas to visu cietīs, pašām jāapgrūtina sevi un "jāstiepj tāda nasta"? Nez kāpēc jau kaut kur dzirdu skandinam vārdu mīlestība, bet vai tad tiešām?
Nu kaut vai mana māte, kas jau ceturto gadu cenšas no sava vīra iztaisīt cilvēku, kurš strādās, nenodzers visu naudu, sāks domāt ar galvu un palīdzēs savest māju kārtībā. Viņš jau neskaitāmas reizes ir izgāzies savā "kļūsti par cilvēku" programmā, neskaitāmas reizes māte ir raudājusi visu nakti, metusi viņu ārā no mājas ar visām no tā izrietošajām sekām, bet pēc pāris dienām jau atkal pasniedz viņam brokastis... Un vai viņš to novērtē? Nē! Viņs sajūt, ka bez viņa nevar un ar katru reizi viņa vainas sajūta mazinās, paliek pat lecīgs! Un kāda tad ir šī kopdzīve? Vai tas ir to vērts?
Var jau būt, ka pieeju lietām pārāk principiāli, bet tāda nu es esmu... Katra reize, kad kārtējo reizi "jānorij krupis" un jādod vecim kārtējā iespēja, sieviete pati sev dara pāri, iedragājot savu pašcieņu un ļaujoties cerību un ticības mānīgajām ilūzijām, kas, protams, paceļ mākoņos uz kādu laiku, bet kritiens tik un tā būs sāpīgs...
|
Maijs 6., 2004
17:37 - Mark Twain
Keep away from people who try to belittle your ambitions. Small people always do that, but the really great make you feel that you too, can become great.
|
16:50 - African proverb
Smooth seas do not make skillful sailors.
( ... tālāk ... )
|
16:48 - Chinese proverb
He who deliberates fully before taking a step will spend his entire life on one leg.
|
|
|